Septembrī “Alūksnes Ziņās” rakstījām par Latvijā gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu un to, kā tas varētu ietekmēt turpmāko dzīvi Alūksnes un Apes novados. Gatavojot publikāciju, uzrunājām arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) skaidrot situāciju un paust secinājumus pēc 2009.gadā īstenotās reformas, izveidojot novadus. Atbildes ilgi gaidījām un saņēmām tikai nedēļu pēc tam, kad raksts jau bija publicēts, tādēļ šajā numurā publicējam VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās referentes Lauras Jansones sagatavotās atbildes uz “Alūksnes Ziņu” jautājumiem.
– Latvijā ir bijušas vairākas administratīvi teritoriālās reformas, pēdējā no tām ne tik sen – 2009.gadā. Kādi ir VARAM secinājumi – kas pēc 2009.gada reformas valstī uzlabojies, kas – kļuvis sliktāk?
– Ministru kabinetā jau 2013.gadā, izskatot informatīvo ziņojumu “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums”, tika secināts, ka vairāki uzdevumi nav izpildīti. Pēc šīs reformas ir daudzi novadi, kuri neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas noteikumiem. Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu reģionālās attīstības politikas realizāciju. Novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga – tas apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu. Pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita neviendabīguma dēļ kopumā nespēj pārņemt nākotnē decentralizējamās valsts pārvaldes funkcijas. Ir samērā liels novadu pašvaldību skaits, kurām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze un kuras nespēj patstāvīgi, bez deleģēšanas vai kopīgu pašvaldību iestāžu veidošanas realizēt savas autonomās funkcijas, koncentrēt finanšu līdzekļus, veikt racionālu, efektīvu pārvaldi.
Apvienojot rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību kompetences, vietējo pašvaldību funkcionalitāte 2009.gadā tika būtiski palielināta. Vērtējot 110 novada pašvaldību izveidi no 26 rajona pašvaldību reorganizācijas aspektiem, pašvaldību skaits pēc reformas ir palielināts vairāk nekā četras reizes.
– Administratīvi teritoriālā iedalījuma nepilnības tagad atsaucas uz pašvaldību darbību?
– Jā. Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojumā „Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?” ir konstatēts: kopīgu sadarbības institūciju veidošana pakalpojumu sniegšanā starp pašvaldībām nav izplatīta. Valsts kontrole VARAM ieteica – lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām pašām rast iespējami optimālāku risinājumu savas pašvaldības pārvaldei, tajā skaitā sabalansēt pakalpojumu pieprasījumu un izmaksas, jāizvērtē nepieciešamība izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldības administratīvo un teritoriālo struktūru.
Jau kopš 2008.gada likums “Par pašvaldībām” ļāva pašvaldībām izveidot kopīgas iestādes, kuru darbību pārrauga pašvaldību izveidota uzraudzības padome, tādējādi racionālāk izmantojot pašvaldību budžeta līdzekļus un kopīgi veidojot profesionālākas struktūras, kuras nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Par piemēru var ņemt arī dažu valsts pakalpojumu sniegto praksi un ieviest modeli, ka pakalpojums noteiktās dienās ir pieejams iedzīvotājiem izbraukuma veidā, proti, tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Jāatzīst, ka pašvaldības kopīgas iestādes nav veidojušas, tomēr daļa pašvaldību ir izmantojusi iespēju nodot cita citai tās kompetencē esošas funkcijas, piemēram, arī Apes novads.
Savukārt Ministru kabinetā 2017.gada maijā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”, kurā tika norādīts par 57 administratīvo teritoriju no 119 teritorijām neatbilstību likumam.
– Tagad paredzēts valstī veidot pašvaldību sadarbības teritorijas. Atkal pēc pašvaldību brīvprātības principa.
– Kritērijs to izveidei ir valstī noteiktie reģionālās un nacionālās nozīmes centri. Neatkarīgā izvērtējumā, ko 2015.gadā veica SIA “Grupa 93” un SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” par publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējumu atbilstoši apdzīvojumam, arī tika rasti vairāki būtiski secinājumi. Viens no tiem: lai optimizētu publisko individuālo pakalpojumu – izglītības, kultūras, sociālos un veselības aprūpes – izmaksas, tie ir jākoncentrē 9 republikas pilsētās un 21 pilsētā, kas definēta kā reģiona nozīmes attīstības centrs (arī Alūksne – red.). Lai arī 2009.gadā veiktā reforma būtiski samazinājusi pašvaldību skaitu valstī, tomēr esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu, uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā. Tā kavē izglītības tīkla un citas neatliekamas reformas. Latvijā reāli funkcionē ne vairāk kā 30 attīstības centri, tāpēc svarīgi būtu vistuvākajā nākotnē arī administratīvo iedalījumu pārveidot atbilstoši šai realitātei.
– Kas būtiski mainīsies iedzīvotāju ikdienas dzīvē, īstenojot jauno reformu – attālināsies pakalpojumu saņemšana, skolu atrašanās vieta, citi aspekti?
– Pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas galvenais mērķis ir – nostiprinot pašvaldību kapacitāti, uzlabot investīciju piesaisti un sekmēt ekonomisko potenciālu tautsaimniecības izaugsmei ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Pilnveidot visas valsts pārvaldes darba organizāciju reģionos, nodrošinot labāku koordināciju starp valsts un pašvaldību institūcijām, lai tās kopīgi varētu nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus iedzīvotājiem.
– Kāda ir Apes novada attīstības vīzija pēc sarunām ar VARAM?
– VARAM konsultācijās ar pašvaldībām sadarbības teritoriju izveides jautājumi 2016.gada nogalē tika pārrunāti arī ar Apes, Alūksnes un Smiltenes novada domju pārstāvjiem. Apes novada pārstāvji šajās sarunās norādīja, ka perspektīvāks sadarbības virziens būtu ar Smiltenes novada pašvaldību, kas neizslēdz arī sadarbību ar Alūksnes novada pašvaldību noteiktos jautājumos, jo gan Smiltene, gan Alūksne ir valsts reģionālās nozīmes attīstības centri. Apes sadarbību ar Smilteni pamato arī Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtītais 2013.gada pētījums par attīstības centru ietekmes apgabalu noteikšanu un analīzi; plānošanas reģionu, republikas pilsētu un novadu pašvaldību attīstības raksturojumu. Tajā teikts, ka attīstības centru ietekmes apgabalā pēc iedzīvotāju darba un pakalpojumu svārstmigrāciju plūsmām lielākā daļa Apes novada teritorijas un tās iedzīvotāji uzrāda sasaisti ar Smiltenes novadu. Jau tagad Apes novada pašvaldība noteiktos jautājumos sadarbojas ar Smiltenes novadu, piemēram, tām ir kopīga pašvaldības policija, būvvalde, kā arī sadarbība tūrismā.
– Un kāda ir Alūksnes novada attīstības perspektīva?
– Novadiem, kuri izveidoti ap reģionālās nozīmes centriem un tiešā to centru ietekmē nav citu novadu teritoriju, saglabās savu teritoriālo identitāti. Šāda pieeja tiem neliegs sadarboties ar citām pašvaldībām, jo – attīstot sadarbības teritoriju funkcionalitāti, plānots, ka noteiktās funkcijās pašvaldībām ir pienākums sadarboties, bet citu funkciju izpildē sadarbība ir brīvprātīga. Piemēram, jau tagad jaunais 2016.gada Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums nosaka izveidot pašvaldību sadarbības teritorijas civilo aizsardzību komisiju darbībai un plānots, ka šīs teritorijas arī tiks veidotas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem.
– Vai šobrīd vairs netiek diskutēts par to, ka Alūksnes, Gulbenes un Balvu bijušo rajonu teritorijas varētu veidot vienu sadarbības teritoriju kā apriņķi, jo iepriekš šāda informācija publiski izskanēja?
– Attiecībā par apriņķu izveidi valstī jautājums joprojām ir palicis atklāts. Kopš 1998.gada likumos ir vairākkārt grozīti apriņķu izveidošanas termiņi, taču jāņem vērā, ka apriņķu izveide ir otrā līmeņa valsts reģionālā teritoriālā struktūra, tāpēc pašvaldību sadarbības teritoriju izveide nav tiešā veidā ar to saistāma. Sadarbības teritorija var kalpot kā brīvprātīgs pašvaldību apvienošanās ietvars, lai nodrošinātu paredzamā nākotnē vietējo pašvaldību teritoriju atbilstību likuma nosacījumiem. Var tikai piebilst, ka Latvijas Republikā līdz 1940.gadam administratīvais iedalījums bija trīs līmeņos – pilsētas un pagasti, 19 apriņķi un 5 apgabali.
— Līga Vīksna
