Pirmdienas rīts gaujieniešu Signes Čeveres un Jura Gurova ģimenē iesākās ar paniku un bailēm. Viņi nepamodās no modinātāja vai rīta saules gaismas, bet no sajustās dūmu smakas mājās. Viens mirklis un ģimene ar diviem bērniem, trīs un sešus gadus veciem zēniem, palika bez mājām, ikdienas iedzīves un sev mīļām lietām.
Darīja, ko spēja
Pirmā dūmus mājā ap pussešiem sajuta Signe. Viņa steigšus pamodinājusi dzīvesbiedru un bērnus, un ar to vien, kas mugurā, steigušies prom. “Kad pamodāmies, guļamistaba bija pilna ar dūmiem, bija jūtams liels karstums. Durvis guļamistabai bija ciet, taču, kad tās atvērām, jutām, ka māja ir pilna ar dūmiem. Skrējām ārā ar to vien, kas guļot bija mugurā. Signe un bērni palika pie kaimiņiem, es skrēju atpakaļ, lai dzēstu liesmas, bet neko vairs izdarīt nevarēju. Liesmas bija pārņēmušas visu māju. Ieskrēju iekšā mājā, man virsū no griestiem pilēja kūstošie dekoratīvie putuplasta griesti. Apdedzināju matus un muguru. Redzot notiekošo, skrēja palīgā arī kaimiņi. Visi darījām, ko varējām, kamēr atbrauca ugunsdzēsēji, taču neko neizdevās saglābt,” notikušo atceras Juris.
Uguns māju nopostīja pilnībā, ģimeni atstājot bez nekā. Drēbes, bērnu mīļākās rotaļlietas, visu sadzīvi paņēma ugunsliesmas. Vienīgās lietas, ko izdevās iznes no mājas, ir sievas pase un daļa no maka satura. Tas arī viss.
Atgriezās uz dzīvi Latvijā
Juris prāto, ka ugunsnelaime izcēlusies elektrības īssavienojuma dēļ. “No rīta krāsns mājā vairs nekurējās. Mājā ir centrālā apkure, un naktī krāsns jau ap trijiem ir izkurējusies. Apkure šoreiz nevarētu būt vainīga. Malku pēdējo reizi pieliku deviņos vakarā, līdz vieniem naktī skatījos televizoru, bet pilnīgi neko nejutu. Dūmu smakas nebija. Jā, ugunsgrēks izcēlās kurtuvē, taču, visticamāk, vainojams trīsfāžu elektrības vads. Tas atradās kurtuves labās puses stūrī, kur viss sākās. Apkures katls bija kreisajā pusē,” stāsta Juris.
Mājā ģimene dzīvoja vien gadu, un tieši tik ilgu laiku viņi dzīvoja dzimtenē pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem. Atgriešanās viņiem izvērtās nelaimīga… “Māja piederēja manai mammai, kura atļāva mums tur padzīvot, kamēr nostabilizēsimies un atradīsim savu mājokli. Tagad bez mājām esam gan mēs, gan mamma, kura dzīvo un strādā ārzemēs, taču uz Latviju brauca vismaz trīsreiz gadā. Diemžēl uguns māju nopostīja pilnībā un tā nav atjaunojama,” saka Juris.
Pateicas par palīdzību
Tagad ģimenei dzīve jāsāk no jauna. “Es pat šobrīd nespēju pateikt, kas mums visvairāk nepieciešams. Mums nav nekā – ne drēbju, ne sadzīvisku lietu. Paldies visiem, kuri mums palīdz! Esmu neizsakāmi priecīgs par lielo cilvēku atsaucību. Tas ir nenovērtējami! No vietējiem iedzīvotājiem esam saņēmuši drēbes bērniem, segas un citas dzīvei nepieciešamas lietas. Palīdz ne tikai vietējie, bet arī cilvēki no visas Latvijas, pat no Anglijas, kur dzīvo mana mamma un brāļi. Cilvēku atsaucība ir liela. Daudzi raksta īsziņas, sociālajos tīklos, atbalsta mūs, nespējam pat visiem atbildēt. Vakar saņēmām ziedojumu no Rīgas. Atsaucība ir nenovērtējama! Esmu palīdzējis cilvēkiem, bet nekad mūžā nebiju iedomājies, ka man pašam vajadzēs palīdzību. Tas ir prātam neaptverami!” neslēpjot asaras, saka Juris.
Ģimene šobrīd apmetusies Gaujienas speciālās internātskolas viesnīcā – vienistabas dzīvoklī, taču tas esot tikai pagaidu variants. Viņiem piedāvāts uz nomaksu iegādāties neapdzīvotu dzīvojamo māju pagasta centrā. Taču, lai tur dzīvotu, nepieciešams veikt remontu, jo mājā nav ne ūdens, ne kanalizācijas.
Nelaime vieno
Gaujienas pagasta pārvaldes vadītāja Inese Lukjanoviča stāsta, ka pašvaldība ugunsnelaimē cietušajai ģimenei piešķīrusi vienreizēju pabalstu krīzes situācijā, kas ir vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Vienīgā dzīvesvieta, ko pašvaldība varējusi piedāvāt, ir sociālais trīsistabu dzīvoklis, kur vienā no istabiņām jau dzīvo pensionārs. Ģimene no dzīvokļa atteikusies, un meklēti citi risinājumi. “Notikums ir nepatīkams, bet galvenais, ka viņi paši ir sveiki un veseli. Manta nav svarīgākais, to vienmēr var sagādāt no jauna. Galvenais, ka cilvēkiem viss labi,” saka I.Lukjanoviča.
I.Lukjanovičai ir neizsakāmi žēl, ka nelaime skārusi ģimeni, kura nesen atgriezusies uz dzīvi Gaujienā, taču vienā mirklī sabrukuši visi tās sapņi un ieceres. “Katrs iedzīvotājs ir svarīgs, vēl jo vairāk ģimenes ar bērniem. Ģimenē aug divi mazi bērni. Signe strādā ēdināšanas uzņēmumā tepat Gaujienā, bet Juris saimnieko tēva zemnieku saimniecībā. Vienmēr redzu viņus rosāmies un aktīvi strādājot. Ģimene ir visnotaļ pozitīva. Viņi grib dzīvot Latvijā, tādēļ mums ar visiem spēkiem ir viņiem jāpalīdz, lai viņi var palikt Gaujienā. Man ir liels prieks par gaujieniešu atsaucību, kuri palīdz, kā vien var. Paši interesējas, nes mantas, lūdz ziedojumu kontu, arī O.Vācieša Gaujienas pamatskolā notiek ziedojumu vākšana. Nelaime gaujieniešus vieno,” saka I.Lukjanoviča.
Ikviens savu finansiālo palīdzību ugunsgrēkā cietušajiem var sniegt, ziedojumu ieskaitot Signes Čeveres kontā: LV41UNLA0050017621715. Ar Juri var sazināties pa tālruni 29151811.
— Agita Bērziņa
