Pirms diviem gadiem no Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa smailes demontētā gaiļa restaurācija tuvojas noslēgumam. Tiesa, joprojām nav zināms, kad gailis varētu atgriezties vietā, kur sabijis vairāk nekā 220 gadus. Šķēršļus tam rada gan restaurācijas darbu neplānotā ieilgšana, gan pašai torņa smailei nepieciešamā rekonstrukcija.
Vēl pirms pāris nedēļām Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece Sandra Kustova apgalvoja, ka gaiļa restaurācijai punkts tiks pielikts līdz Lieldienām. Šādu informāciju viņa sniedza, iepazīstinot ar darbu gaitu Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes deputātus. Tagad restaurācijas darbu termiņš pagarināts uz nenoteiktu laiku, jo, kā atklāj S.Kustova, personai, kas veic gaiļa restaurāciju, radušās veselības problēmas.
Iesaka pārdot īpašumusS.Kustova norāda, ka šķēršļus gaiļa uzcelšanai torņa smailē rada arī tas, ka joprojām nav rasta vienprātība jautājumā, vai to darīt uzreiz pēc gaiļa restaurācijas, vai tomēr pagaidīt, līdz tiks rasti līdzekļi pašam tornim nepieciešamajai rekonstrukcijai. “Tēlaini izsakoties, viņš ir kļuvis kā papīrs,” saka S.Kustova, stāstot deputātiem par speciālistu sniegto vērtējumu. Lai gan ar patieso situāciju varēs iepazīties tikai pēc skārda plākšņu noņemšanas, draudzes priekšniece lēš, ka torņa smailes rekonstrukcijai būs nepieciešami apmēram pārdesmit tūkstoši latu.Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes priekšsēdētāja Sandra Zeltiņa rosināja šos līdzekļus mēģināt piesaistīt ar projektu starpniecību. Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers interesējās, kāpēc trūkstošā summa, kas nepieciešama rekonstrukcijas darbiem, netiek rasta, pārdodot kādu no draudzei piederošajiem īpašumiem. “Šo problēmu jau sen varēja atrisināt, jo baznīcai ir pietiekami daudz īpašumu. Līdz šim to īpašumu bija stipri vairāk, kamēr “Pastorāts”, ja nemaldos, kaut ko nenoņēma. Es ieteiktu izvērtēt savus īpašumus. Citādi atkal pienāks kārtējais gads un noņems to pašu, kas palicis,” viņš uzskata.
Pauž vēlmi runāt ar vadībuSarunā ar draudzes priekšnieci tika aizskarts arī jautājums par Ernsta Glika Bībeles muzeja ēku. S.Kustova atgādina, ka pirms dažiem gadiem par šo telpu izmantošanu noslēgts līgums ar bijušo pilsētas domi, kas noteikusi simbolisku īres maksu – 10 latus gadā. Runājot par šīm telpām, Dz.Adlers pauda jau iepriekšējās komitejas sēdēs izskanējušo viedokli, ka savas izdevīgās atrašanās vietas dēļ šī ēka daudz vairāk noderētu Tūrisma informācijas centram, savukārt Bībeles muzeju varētu pārcelt vai nu centra tagadējā atrašanās vietā Alūksnes Jaunajā pilī, vai arī tuvāk Glika ozoliem, izvietojot to mācītāja mājas telpās. Par šo jautājumu izskanēja dažādi viedokļi, rezultātā ne par kādām pārmaiņām nevienojoties.Sarunas izskaņā deputāti rosināja S.Kustovu uz nākamo Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdi uzaicināt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vadību, lai pārrunātu gan šos, gan citus ar luterāņu draudzi saistītos jautājumus. Tiesa, kā norāda S.Kustova, šie ir jautājumi, kuri jāatrisina pašu spēkiem, tāpēc izskanējušais ierosinājums nav ņemams vērā.
