„Ņem lāpstu, lejkannu un audzē burkānus! Esi labāks par kaimiņu – novāc arī kādu viņa dārzeni” – ar šādu aicinājumu nu jau kādu laiku populārajā interneta portālā „draugiem.lv” sākta jauna spēle „Ferma”. Īsā laikā tai ir uzradies daudz azartisku atbalstītāju, kas rītos speciāli mostas, vakaros ilgāk neiet gulēt un ceļas augšā pat nakts melnumā, lai tikai savā fermā novāktu dārzeņus vai nočieptu jeb paretinātu laukus saviem draugiem, abos variantos krājot punktus un sasniedzot arvien jaunu līmeni. Fermeris – iesācējs drīkst attīstīt savu valstību ar redīsiem, salātiem, pakāpeniski audzējot arvien dārgākus dārzeņus un kultūras. Virtuālajā vidē tiek ar lāpstu uzrakti un laistīti lauki, iesētas sēklas, novākta raža un pārdota. Starp maniem draugiem, kas reģistrējušies portālā, šo spēli spēlē vismaz trešā daļa. Diemžēl vai par laimi arī mani ir skāris „Fermas” trakums…
Tas viss liek aizdomāties, cik liels spēks un atkarība ir datorspēlēm, jo arī „Ferma” tāda ir. Kāds maģisks spēks cilvēku tūkstošus ir šādi piesaistījis, laupot visu uzmanību, kas agrāk tika sadalīta citām nodarbēm. Cilvēki kļūst par virtuālajiem fermeriem, lai gan par šo aizraušanos dzirdēta arī kritika, piemēram, ka dzīvē tik ātri dārzos nekas neizaug, ka spēle veicina zagšanu, jo rosina retināt draugu laukus, un tamlīdzīgi. Tiesa, virtuālajā vidē viss vienmēr ir rožaināk, tomēr – varbūt šī amizantā spēle arī kādu jaunieti mudinās vairāk palīdzēt saviem vecākiem dārzā, priecāties par iesēto un gaidīt ražu. Lai arī tā ir datorspēle, tā tomēr nemitīgi rosina domāt un rēķināt, cik daudz un ko fermeris var audzēt. Kārtīgs latvietis jau nevar iztikt bez sava stūrīša zemes – kādam tas ir īstenībā pie mājas aiz loga, kādam – virtuālais dārzs, kur var ļaut vaļu neierobežotai fantāzijai. Atliek novēlēt labu ražu!
