Ar šādu nosaukumu Alūksnē tika rīkota Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas jauniešu nometne, kuras dalībnieki visu nometnes laiku centās sniegt reālu palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.
Ar šādu nosaukumu Alūksnē tika rīkota Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas jauniešu nometne, kuras dalībnieki visu nometnes laiku centās sniegt reālu palīdzību tiem cilvēkiem, kam tā patiešām ir vajadzīga.
“Šāda veida nometne tiek rīkota jau astoto reizi. Tā tiek rīkota dažādās Latvijas pilsētās, kur nometni organizē attiecīgās pilsētas dome vai novads sadarbībā ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu jeb, precīzāk sakot, jauniešu nozari, kur galvenie vadītāji ir Agrita un Roberts Otomeri,” saka Kristaps Horns, kas bijis viens no galvenajiem palīgiem nometnes rīkošanai Alūksnē.
Viņš atklāj, ka šī nometne ietver sevī diakoniju jeb palīdzēšanu cilvēkiem. Tā izpaužas, bērniem un jauniešiem no visas Latvijas sabraucot uz kādu konkrētu vietu, lai palīdzētu attiecīgās pilsētas iedzīvotājiem, kuriem šī palīdzība ir visvairāk nepieciešama. Parasti šī palīdzēšana norisinās, apciemojot vecus cilvēkus, apmeklējot pansionāta iemītniekus, viesojoties slimnīcās, kā arī sakopjot baznīcu apkārtni, kur Alūksne šajā ziņā nebija izņēmums.
Šajā reizē jaunieši ciemojušies pie veciem cilvēkiem, bijuši pansionātā, piedalījušies Alūksnes bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām atbalsta centra “Saulstariņi” nodarbībā, kā arī sakopuši Alūksnes luteriski evaņģēliskās draudzes apkārtni. K.Horns stāsta, ka ikvienā viesošanās reizē jaunieši devušies ciemos ar cienastu – kafejnīcas “Pajumte” sarūpētiem kliņģeriem, lai omulīgā gaisotnē risinātu sarunas un dziedātu kristīgās dziesmas.
Tiesa, sarunas un kopīga padziedāšana nebūt nebija galvenais ciemošanās mērķis. Alūksniete Ieva Silbauma, kas kā palīdze piedalījās nometnes organizēšanā, atklāj, ka, viesojoties pie vecajiem cilvēkiem, viņi centušies palīdzēt tur, kur tas bijis nepieciešams – pat sakraut malku vai uzrakt dārzu. Lai gan šāda veida nometne katru reizi tiek rīkota citā pilsētā, viņu pārsteidz, ka pretēji prognozēm uz Alūksni atbraucis rekordliels jauniešu skaits, sākot ar kaimiņu rajonu Gulbeni un beidzot ar Kurzemes pilsētām – Saldu un Talsiem.
“Sākumā domājām, ka attāluma dēļ uz Alūksni atbrauks ļoti maz jauniešu, bet beigās mēs bijām vairāk nekā 40 dalībnieki. Mums ir liels gandarījums par to, ko esam izdarījuši. Tagad sirdī ir tāds siltums, ka esi kādu iepriecinājis, ka esi palīdzējis un neesi pagājis garām,” saka I.Silbauma. Lai gan nākamā šāda veida nometne paredzēta Saldū, jaunieši atklāj savu ieceri mudināt arī citus palīdzēt tiem, kam tas ir nepieciešams.
Un ir cilvēki, kuriem šāda veida palīdzība patiešām ir nepieciešama. Jaunieši viesojās arī pie Ainas Kļaviņas. Viņa atklāj, ka jaunieši savā viesošanās laikā čakli strādājuši – krāmējuši malku un grābuši lapas, bet pēc tam visi kopīgi mielojušies ar atnesto cienastu, lasot Bībeli un dziedot dziesmas. “Mīļi pateicos abām jauniešu grupām, visiem, kas organizēja šo pasākumu, iepriecinot vecos ļaudis,” saka A.Kļaviņa par viņai sagādāto prieku.
