Mums katram ir savs stāsts par dzīvē gūto, redzēto, sapņoto un piedzīvoto. Par cerību piepildīšanos, par mērķtiecību, laimi, skaistumu, bagātību un mīlestību. No visa tā rodas pasakas, stāsti, romāni, lugas un filmas. Es lepojos ar savu dzimto vietu, šīs pilsētas, Alūksnes, un visa novada ļaudīm, kuri prot sevi parādīt no labās puses gan darbā, gan mākslas laukā. Laiks nestāv uz vietas, ir jāturas tam līdzi, atstājot aiz sevis nodzīvoto. Mūžs ir tik bagāts, cik paliek no tevis. Savas dzīves klusajos brīžos pārdomāsim un paši arī novērtēsim, cik paši no savas dzīves esam guvuši, cik ņēmuši un cik no sevis devuši. Cik labu vārdu esam citam teikuši, cik noklusējuši. Mūsu dzīvē rodas līkumi, kraujas, aizas, gravas un grambas ceļā uz skaisto. Dzīve mūs nemēdz lutināt, viss dzīves guvums ir kādi dzirkstoši prieka mirkļi. Paglabāsim atmiņās tos mirkļus, kas šķiet savas dzīves vērti. Saglabāsim tos draugus, kuri ir draudzības vērti, kuriem vari uzticēt savas domas un ieceres. Nenovīdīgos aizmirsīsim. Palīdzēsim cits citam ar labestību, lai ikdiena nezaudē labu noskaņu. Tuvojas mūsu skaistās Alūksnes pilsētas svētki, ko auklē ezers, tā viļņi, krasti un saliņas. Mūsu pilsēta tiek uzposta ikvienos svētkos un arī ikdienā. Pateiksimies kaut ar sirsnīgu smaidu tiem, kuri šo darbu dara. Ieliksim arī katrs savu darba artavu tajā. Leposimies un paši arī vērtēsim savu veikumu. Būsim priecīgi par to, kas šobrīd mums ir. Mēs paši veidojam savu pilsētu, svētkos brīvībai karogu ceļam. Paši savu darbu un mākslu vērtējam un ar savu radīto zeļam. Vislabākais mīt mums katra pašam sevī. Atliek tikai paņemt, dot un citus iepriecināt. Mūsu ikdiena ir trauksmaina pēc labā un skaistā gan sevī, gan citos. Lai vieno pārliecība, ka kopīgi ieguldītais darbs veidos bagātīgu savas dzīves ikdienu! Lai svētkos mūsu acīs staro prieks un sejā smaids!
