Saslimstība ar ērču encefalītu Latvijā ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju un cilvēku pirktspēju. Kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra dati, gados, kad Latvijā valdījusi krīze un vērojami sliktāki ekonomiskie rādītāji, cilvēki mazāk naudas tērējuši savai veselībai, tajā skaitā vakcinācijai pret ērču encefalītu.
Īpaši daudz inficēšanās gadījumu ar ērču encefalītu reģistrēts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, kad Latviju skāra vairākas ekonomiskās krīzes, kā arī ekonomiskās nestabilitātes laikā no 2009. līdz 2011.gadam. Aplūkojot datus, var teikt, ka parazīti un vīrusi ļoti labi “izjūt” valsts ekonomisko situāciju. Inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu ekonomiskās nestabilitātes laikā nosaka vēl kāds apstāklis: brīžos, kad naudiņas makā ir mazāk, cilvēki biežāk dodas mežā, lai pašu iztikšanai vai pārdošanai vāktu dažādas dabas veltes. Pēdējo gadu laikā klimatisko pārmaiņu rezultātā arvien palielinās arī ērču aktivitātes sezonas ilgums: ziemām kļūstot īsākām un mērenākām, ērces mostas agrāk un ir aktīvas ilgāk rudenī. Ērces vēlā rudenī un agrā pavasarī gaisa temperatūras ietekmē mēdz būt lēnīgas, taču cilvēkiem un dzīvniekiem ir tikpat bīstamas kā vasaras mēnešos. Pēdējos gados īpaši daudz cilvēku ar ērču encefalītu un Laimas slimību saslimuši tieši rudeņos, kad cilvēki biežāk dodas mežā sēņot un ogot.
Speciālisti atkal un atkal atgādina, ka būtiskākais profilakses pasākums, lai sevi pasargātu no saslimšanas ar ērču encefalītu, ir vakcinācija. Pēdējos gados cilvēki Latvijā pret ērču encefalītu vakcinējas visu gadu. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra gadiem pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki, kas ir aptuveni par 30 % vairāk nekā iepriekš.
— Voldemārs Spuņģis,
entomologs un pētnieks
