Skolotājs ir populāra profesija visā Eiropā. 2002.gadā Latvijā 16 procenti no studentu kopskaita mācījās par skolotājiem un studēja pedagoģiskās zinātnes.
Skolotājs ir populāra profesija visā Eiropā. 2002.gadā Latvijā
16 procenti no studentu kopskaita mācījās par skolotājiem un studēja pedagoģiskās zinātnes.
Starp visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un kandidātvalstīm Latvija ir otrajā vietā aiz Maltas absolvējušo pedagogu skaita ziņā. Vidēji Eiropā pedagoģisko izglītību gūst 10 procenti no kopējā absolventu skaita, bet vismazāk populāra skolotāja profesija ir Itālijā (pieci procenti).
Vērā ņemams ir fakts, ka visur Eiropā skolotāja amats vairāk saista sievietes, jo tas sniedz pietiekami labas izredzes iekārtoties darbā. No visa pasniedzēju kopskaita 60 līdz 80 procenti ir sievietes. Sevišķi pamatskolās (pirmajos četros mācību gados) galvenokārt strādā sievietes. Arī Latvijā 87 procenti skolotāju skolās ir sievietes. Par skolotāja profesijas prestižu (ne izplatību) var spriest, salīdzinot atalgojumu. Ne jau darba samaksa izteikta eiro ir galvenais rādītājs. Lai salīdzinātu skolotāju labklājības līmeni dažādās Eiropas valstīs ārpus šo valstu konteksta (dārdzības, dzīves apstākļiem un citiem aspektiem), skolotāju ienākumu līmeni katrā valstī aprēķina attiecībā pret IKP (iekšzemes kopproduktu) uz vienu iedzīvotāju.
Vairākumā valstu skolotāju minimālais ienākumu līmenis ir zemāks par IKP uz vienu iedzīvotāju, tomēr tam ir tendence palielināties līdz ar darba stāža pieaugumu. Vislabāk atalgotie skolotāji ir Portugālē (150 līdz 330 procenti no IKP uz vienu iedzīvotāju), bet Latvijas skolotāji pašreiz diemžēl ir viszemāk atalgotie (25 līdz 50 procenti no IKP uz vienu iedzīvotāju).
