Biedrības “Zemnieku Saeima” neformālajā diskusijā “pie ugunskura” šodien panākta vienošanās par turpmāko īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa rīcību, prasot pievienotas vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu un likumdošanas saskaņošanu.
Kā īstermiņa rīcību nozares stabilizācijai zemnieki aicinās saskaņot nodokļu likumdošanu starp dažādām lauksaimniecības uzņēmējdarbības formām, lai nekropļotu iekšējo tirgu.
Zemnieki prasa rast finanšu resursu pieejamību, un valdībai un banku sektoram tuvākajā laikā jāspēj izveidot mehānismu, kā nodrošināt finanšu pieejamību uzņēmējiem, lai valsts tiktu ārā no ekonomiskās krīzes, jo patlaban visu nozaru funkcionēšanai akūti trūkstot apgrozāmo līdzekļu. Tāpat zemnieki uzskata, ka nepieciešams samazināt PVN likmi pamata pārtikas produktiem, lai nodrošinātu valsts iedzīvotājus ar lētāku pārtiku.
Kā vidējā termiņa aktivitātes zemnieki minēja rast pieejamus kredītresursus galvenā ražošanas līdzekļa – zemes – iegādei, atbalstīt un veicināt zemnieku kooperāciju, kas ļautu palielināt saražoto produktu pievienoto vērtību, izstrādāt vienotu pozīciju par lauksaimniecības politikas maiņu Eiropas Savienībā (ES) pēc 2013.gada un šīs pozīcijas vienoti lobēt ES institūcijās un dalībvalstīs.
Par ilgtermiņa aktivitātēm, viņuprāt, būtu jānosaka lauksaimniecības nozares attīstības stratēģijas izstrāde, pamatojoties uz nacionālajiem resursiem, pieredzi un priekšrocībām, iesaistot lauksaimnieku organizācijas un valsts pārvaldes institūcijas līdz 2010.gada beigām. Stratēģijā jādefinē skaidri un izmērāmi mērķi, kurus tuvāko septiņu līdz desmit gadu laikā Latvijas lauksaimnieki grib sasniegt, un atbilstoši tam jāseko valsts politikai.
“Piemēram, ja Latvija nosprauž par stratēģisku mērķi lauksaimniecībā tuvāko septiņu līdz desmit gadu laikā sasniegt 80% pašnodrošinājuma līmeni gaļas sektorā, jābūt arī plānam, kā to sasniegt, un regulāri jāanalizē, vai politiskie lēmumi strādā, vai esam ceļā uz mērķi,” sacīja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Lauksaimnieki uzskata, ka jādefinē prioritātes lauksaimniecības nozarē un sadarbības virzieni ar citām tautsaimniecības nozarēm.
Lazdiņš norādīja, ka jāizstrādā dažādu pasākumu kopums, lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus, – tā var būt nodokļu politika, atbalsts subsīdiju veidā, kamēr nozares attīstība sasniedz konkrētus rezultātus, izglītības programmas, investīcijas attiecīgās nozares zinātnē.
Kā ziņots, šodien vairāki desmiti Latvijas zemnieku Zemkopības ministrijas (ZM) pagalmā aktīvi diskutēja par lauksaimniecības nākotni. Neformālo diskusiju, atceroties 2009.gada lauksaimnieku protesta akciju un 20 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, organizēja biedrība “Zemnieku saeima”.
Lazdiņš atzina, ka, pateicoties pagājušā gada protesta akcijām, izdevies atrisināt īstermiņa problēmas piensaimniecībā, taču ilgtermiņa problēmām lauksaimnieki joprojām neredz risinājumu.
Uz “Zemnieku saeimas” diskusiju bija ieradies arī bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna, kura darbības laikā lauksaimniekiem tika atdota zeme, kā arī pārstrādes rūpnīcas. “Acīmredzot pārstrādes rūpnīcu nodošana zemniekiem bija kļūda, jo zemnieki tās ātri vien pazaudēja, tādējādi paliekot tikai par ražotājiem, kuriem nepieder sava pārstrāde,” sacīja Kinna.
Viņš uzskata, ka lauksaimnieki protestēs tik ilgi, kamēr viņiem nebūs savu pārstrādes uzņēmumu.
Savukārt bijušais zemkopības ministrs Roberts Dilba uzskata, ka lauksaimniekiem jābūt gataviem uz jebko un viņi nedrīkst šauri specializēties kādā vienā nozarē. Viņaprāt, ir jāveido tādas saimniecības, kurās būtu vairākas nozares un kuras piedāvātu tirgum dažādus produktus. Dilba uzskata, ka Latvijas zemniekiem nevajadzētu cerēt uz vienlīdzīgiem maksājumiem no Eiropas Savienības (ES), taču viņš atzīst, ka tādai mazai valstij, kāda ir Latvija, ir jābūt dalībvalstij kādā no savienībām.
ZM valsts sekretāre Dace Lucaua gan cer, ka Latvijai kopā ar citām jaunajām ES dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā izdosies panākt vienlīdzīgāku tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Valsts sekretāre uzsvēra, ka patlaban ZM strādā pie kredītfonda izveidošanas lauksaimniekiem, kura apjoms būs 100 miljoni latu, lai varētu atbalstīt lauku saimniecību modernizāciju.
Zemnieku pulcēšanos vēro gan Rīgas Pašvaldības policijas, gan Valsts policijas (VP) darbinieki. Pasākums, iespējams, nav saskaņots ar Rīgas domi. Kā aģentūrai LETA sacīja VP Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava, policija seko līdzi notiekošajam un tikai vēlāk tikšot vērtēts, vai ir pamats kādu saukt pie administratīvās atbildības par publiska pasākuma organizēšanu bez attiecīga saskaņojuma.
