Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiekoties ar lauksaimniekiem darba vizītē Balvos, uzsvēra, ka ar šo gadu stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tie paredz ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķinā iekļaut summas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Saņem vismazāko atbalstu lauksaimniecībai“Latvijā ar šādu likuma grozījumu zūd subsīdiju jēga. Iznāk, ka ar vienu roku dod un ar otru ņem. Esmu dzirdējusi, ka Vācijā subsīdijas ir iekļautas ienākumos, no kuriem maksā nodokli. Taču tur zemniekiem ir daudz lielāks ES un valsts atbalsts, bet mums tas ir vismazākais. Mums jau tagad ir grūti izdzīvot, bet būs vēl jāmaksā arī par šo atbalstu. Eiropas Savienības vecās dalībvalstis ir attīstījušās gadu desmitiem. Saņemot atbalsta maksājumus, ir uzceltas modernas ražošanas ēkas. Mēs attīstību sākām tikai 2003.gadā, ņemot kredītus, par kuriem maksājam joprojām. Turklāt kredītu atmaksa netiek ieskaitīta izdevumos,” spriež Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kalnāji1” īpašniece Joanna Drikāne. Tas nozīmē, ka vēl vairāk tiek samazināta mūsu lauksaimnieku konkurētspēja. SIA “Vireši” valdes loceklis Ivars Kalniņš atzīst, ka tā ir kārtējā valsts vēlme palielināt ienākumus, šoreiz uz lauksaimnieku rēķina. “Kad valsts ir ar tukšu kabatu, tad tā meklē visas iespējas, kur kaut ko paņemt ieņēmumiem. Šis ir tieši tāds gadījums. Lielāko daļu atbalsta veido Eiropas Savienības tiešie maksājumi, bet arī no tiem daļu iegūs valsts,” uzskata I.Kalniņš. Viņam piekrīt Virešu zemnieku saimniecības “Mežvīri” īpašnieks Gundars Pihlis. Viņš nolēmis papētīt, cik ir tādu valstu, kur nodokļa aprēķinā tiek iekļauti atbalsta maksājumi.
Šogad noteikts pārējas periods – bez nodokļaLīdz šim summas, kas tika saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai, netika iekļautas apliekamā ienākuma aprēķinā. Turpretim visas ar lauksaimniecisko ražošanu saistītās izmaksas tika atzītas izdevumos nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Zemkopības ministrijā uzskata, ka tādējādi arī atbalsta maksājumi iekļaujami ienākumos. Turklāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir paaugstināta no 23 uz 26 procentiem. Labi, ka likumā ir iestrādāts pārejas periods. Vienoto platību maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu, bet tiek izmaksātas pēc 2009.gada decembra, nav iekļaujamas apliekamajā ienākumā. Tiek uzsvērts, ka šī norma par atbalsta iekļaušanu apliekamā ienākuma nodokļa aprēķinā jau sen tiek piemērota tādās valstīs kā Dānija un Vācija.
