Papildus šofera iemaņām, ceļu satiksmes noteikumiem, automašīnas stāvoklim, laikapstākļiem un citiem faktoriem, satiksmes drošībā svarīgs ir arī blakussēdētājs. Viņš var ne tikai parūpēties par vadītāja labsajūtu, bet arī tiešā veidā ietekmēt brauciena drošību, piemēram, sekojot līdzi, vai tiek ievēroti visi noteikumi. Drošas braukšanas skola projektā “Blakussēdētāja portrets” secinājusi, ka Latvijā ir četri blakussēdētāju tipi: rūpīgais, zinošais, pļāpīgais un apkārtnes vērotājs. Daudziem no viņiem laika gaitā ir izveidojušies ieradumi, kuri var apdraudēt ceļu satiksmes drošību.
Rāda fotogrāfijas autovadītājam
Arturs Zaķis, autovadītājs no Apes
Man kā vadītājam reizēm traucē, ja blakussēdētājs ir pārāk aktīvs. Ir cilvēki, kuri pat rāda savā telefonā fotogrāfijas autovadītājam. Dažreiz blakussēdētāji grib pateikt kādu padomu, citreiz parunāties. Tas pat ir labi, kad brauc lielākus attālumus, jo tas palīdz vadītāju noturēt pie uzmanības, taču īsākos ceļa posmos var arī traucēt. Runājot par piesprādzēšanos, ir arī gadījies atgādināt blakussēdētājam, ka jāpiesprādzējas. Var gadīties, ka cilvēki to piemirst, taču tie ir reti gadījumi. Gan autovadītājam, gan blakussēdētājam ieteiktu iedomāties sevi otra cilvēka vietā un saprast, ko dažreiz nevajadzētu darīt un kas otram varētu traucēt. Izplatīta ir situācija, kad kaut kur jāapskatās, vai nebrauc auto, bet blakussēdētājs nereti paliecas uz priekšu, tādējādi aizsedzot labo pusi. Autovadītājam tas traucē saredzēt ceļu, bet viņam tik un tā jāpārliecinās, vai auto brauc vai nebrauc, jo nepietiek tikai, ka kāds to pasaka. Manuprāt, blakussēdētāji to dara gluži vai instinktīvi.
Nav gadījušies pārpratumi
Janeks Kripašovs, sabiedriskā autobusa vadītājs
Vadu sabiedrisko autobusu jau aptuveni gadu. Parasti visi cilvēki ir saprotoši, un man nav gadījušies pārpratumi. Protams, var traucēt, ja kādreiz cilvēki uzvedas tā paskaļāk. Mums ir arī noteikts, ka pasažieri ar autobusa vadītāju nedrīkst sarunāties, bet nereti kāds cilvēks tomēr vēlas parunāt mazliet ilgāk par ierasto. Citreiz cilvēki runā par laikapstākļiem, citreiz par ceļiem un politiku. Protams, arī šoferiem dažreiz gribas parunāties, ja vien tas netraucē. Manā praksē nav bijis tādu cilvēku, kuri pārāk man traucētu vadīt autobusu.
Dialogs – normāla lieta
Pēteris Mičuls, taksometra vadītājs no Alūksnes
Parasti cilvēki ir solīdi. Viņi iesēžas automašīnā, pasaka, kur jābrauc, un tad mēdz arī parunāties. Mani tas netraucē, jo Alūksnē nav arī pārāk intensīva satiksme. Dialogs jau ir tikai normāla lieta, jo katram cilvēkam ir savas problēmas un gribas parunāties. Ja nav nekā konkrēta, tad jau cilvēki mēdz runāt par laikapstākļiem. Traucēt gan mēdz iereibuši cilvēki. Dažreiz taksometra pakalpojumus izvēlas iedzēruši jaunieši, kuri ir bravūrīgi. Cilvēki tad grib arī smēķēt automašīnā, bet es saku, ka tad ir jākāpj ārā. Kas attiecas uz gadījumiem, kad blakussēdētāji mēģina pateikt, vai no labās puses kāds brauc, tas dažreiz var būt traucējoši. Autovadītājam jau tik un tā pašam ir jāpārliecinās, jo viņš nedrīkst paļauties tikai uz blakussēdētāju.
