Vēl tikai nedaudz, un atkal viens gads būs aizritējis. Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem citiem decembris ir mēnesis, kad gribas pārdomāt visu labo un ne tik labo, kas ir noticis šī gada laikā.
Vēl tikai nedaudz, un atkal viens gads būs aizritējis. Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem citiem decembris ir mēnesis, kad gribas pārdomāt visu labo un ne tik labo, kas ir noticis šī gada laikā.
Patīkami ir bijis tikties ar labiem un sirsnīgiem cilvēkiem un vienkārši tāpat parunāties par ikdienišķo, problēmām, atcerēties priecīgus un skaistus brīžus, kuri kārtējo reizi ļauj pasmaidīt un pasmieties. Vēl patīkamāk ir apzināties, ka apkārt ir cilvēki, kuri tevi mīl un kuriem tu esi vajadzīgs, kā arī labi draugi, kuri grūtā mirklī atbalsta un palīdz.
Un laikam jau nav tāda gada, kurš būtu nesis tikai prieku un laimi. Šķiet, ka pasaulē ir iekārtots tā, ka, lai cilvēks saprastu un novērtētu to, kas ir labs, ir jānotiek arī kaut kam pretējam, proti, jāsamierinās ar zaudējumiem, jāizraud sāpe, jāsavalda dusmas.
Gribas, lai uz pasaules ir mazāk ļaunuma, un to panākt ir iespējams, tikai ir vajadzīga mūsu vēlme un griba. Lieku reizi aizmirsīsim par atriebību, skaudību, nenovīdību, apmelošanu, un pasaule kļūs labāka! Darīsim tā, kā ir teicis baltais kaķītis Kārļa Skalbes pasakā “Kaķīša dzirnaviņas”:”Kāpēc vairot ļaunumu? Labāk lai vairojas prieks!” Būsim laimīgi un apmierināti ar savu dzīvi ne tikai jaunajā gadā, bet visus turpmākos gadus. Lai grūtie brīži nekļūst par nastu, lai smaids un labs prāts ir kopā ar jums katru dienu, lai mazāk dusmu un vairāk iecietības citam pret citu!
