Lai gan tikko Alūksnes novada pašvaldība atteicās no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas caur pašvaldības uzņēmumu “Rūpe”, norādot, ka tādējādi tiek kropļota uzņēmējdarbības vide un konkurence, novads jau atkal lūkojas atkritumu apsaimniekošanas virzienā. Novembra domes sēdē tika lemts par atbalstu iecerei Alūksnē veidot zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukumu.
Eiropa dotu maz
Jautājums tika skatīts papildus darba kārtībā novembra domes sēdē. Pašvaldība iecerējusi ar savu projektu “Zaļo un dārza atkritumu kompostēšanas laukuma izveide Alūksnes novadā” jau decembrī piedalīties konkursā un pretendēt uz Eiropas fondu finansējumu programmā par bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei. Tiesa, ja projektu atbalstītu, Eiropas līdzfinansējums būtu mazs – tikai 35 procenti. Tomēr domes sēdē jau tika apstiprinātas projekta kopējās indikatīvās izmaksas 267 798 eiro apmērā, kur Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums būtu 35 % no projekta izmaksām jeb 93 729 eiro, bet Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 65 % jeb 174 068 eiro. Vēl 8500 eiro nepieciešami būvprojekta izstrādei. Savu līdzfinansējuma daļu un arī būvprojekta izmaksas pašvaldība segtu no domes 2018. un 2019.gada budžeta (aizņēmuma) līdzekļiem.
Lēmuma projektā minēts – lai uzlabotu zaļo un dārza atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu Alūksnes novadā, pamatojoties uz likumu „Par pašvaldībām”, Ministru kabineta noteikumiem nr. 588 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju, kā arī Alūksnes novada attīstības programmas aktualizēto Rīcības plānu 2015.-2017.gadam”, iecerēts piedalīties šajā projektu konkursā.
Komposts atgrieztos pilsētā
Domes sēdē, piedaloties 14 deputātiem no 15 (sēdē nebija Askolda Zelmeņa), “par” balsoja tikai 9 (Arturs Dukulis, Viola Kaparšmite, Modris Lazdekalns, Druvis Mucenieks, Jānis Zeltiņš, Dzintars Adlers, Maruta Kauliņa, Aivars Fomins, Laimonis Sīpols), bet 5 balsojumā atturējās (Līga Langrate, Druvis Tomsons, Verners Kalējs, Ainars Melders, Mārtiņš Augstkalnietis).
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis skaidroja, ka šobrīd vēl nemaz nav zināms, vai pašvaldības projekts uzvarēs konkursā un gūs finansējumu, tomēr jau tagad vajagot deputātu akceptu idejai un līdzfinansējuma apmēram. “Iecere ir Alūksnē veco attīrīšanas iekārtu vietā izveidot laukumu, uz kuru tiktu vesti visi bioloģiskie atkritumi. Tos tur uzglabātu, jauktu un maisītu, līdz tie sasniegtu zināmu konsistenci un kā komposts atgrieztos pilsētā. Laukuma apsaimniekotājs, visticamāk, būs pašvaldības aģentūra “Spodra”,” teica A.Dukulis.
Lai nebūtu sodu
Deputāts Ainars Melders jautāja, vai pašvaldībai tiešām vajag šādu, turklāt dārgu laukumu un kāpēc šādu projektu neīsteno Alūksnes novada jaunais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs SIA “Pilsētvides serviss”. A.Dukulis norādīja, ka bioloģiskie atkritumi neesot iekļauti atkritumu apsaimniekotāja kompetencē. “Par atkritumu apsaimniekošanu jāatbild pašvaldībai. Par šo jautājumu ir runāts ar SIA “Pilsētvides serviss”, kas atbildēja, ka nestartēs šajā projektu konkursā. Pašvaldībai nav citas izejas – jāstartē konkursā un jāveido šāds laukums, jo vides dienests jau liek mums sodus, ka pilsētā nav bioloģisko atkritumu laukuma,” apgalvoja A.Dukulis. Deputāts Laimonis Sīpols pauda, ka “Pilsētvides servisam” šobrīd līgums ar Alūksnes novadu par atkritumu apsaimniekošanu ir uz septiņiem gadiem. “Ja viņi izveido bioloģisko atkritumu laukumu, veic ieguldījumus, bet pēc tam nāk cits apsaimniekotājs – ko tad? Ja “Spodra” vedīs lapas, būs noteikts tarifs par pakalpojumu,” sacīja L.Sīpols.
Privātajam nav izdevīgi
A.Melders gan ir pretējās domās, jo uzskata, ka pašvaldība “iebāž galvu daudzos konkursos, kur patiesībā būtu jāstartē privātajam”. “Piemēram, Pilssalā esam iegāzuši miljonu, tagad vajag atrast telpu nomnieku un tā tālāk. Cik tad mums būs to lapu, ko kompostēt laukumā par gandrīz 300 000 eiro?! Tās būs “Spodras” savāktās lapas, jo privātmājas savas lapas jau nekur neved – kompostē paši vai sadedzina. Ko mēs tajā laukumā liksim? Es saprastu, ja mērķis būtu sakārtot veco attīrīšanas iekārtu teritoriju, bet ne šādi. Skaidrs, ka atkritumu apsaimniekotājs ir aprēķinājis, ka biolaukumam nav nākotnes, tas nav izdevīgi, tādēļ to nedarīs, bet pašvaldībai uz šādu laukumu tagad būs jāiztērē pietiekami liela nauda. Ja Eiropa līdzfinansētu 90 procentus izmaksu, tad vēl varētu domāt. Projekti, kur Eiropas atbalsts nav lielāks par 60 procentiem, ir domāti komercstruktūrām, uzņēmējiem,” sprieda A.Melders.
— Līga Vīksna
