Aizvakar Alūksnē kooperatīva “Pullāns” dārzu īpašnieki satraukti meklēja palīdzību “Alūksnes Ziņu” redakcijā, jo vārti uz servitūta ceļa, pa kuriem iespējams nokļūt mazdārziņos, bija aizslēgti.
Aizvakar Alūksnē kooperatīva “Pullāns” dārzu īpašnieki satraukti meklēja palīdzību “Alūksnes Ziņu” redakcijā, jo vārti uz servitūta ceļa, pa kuriem iespējams nokļūt mazdārziņos, bija aizslēgti. Jau mēneša sākumā iedzīvotāji lūdza palīdzību Alsviķu pagasta padomes vadībai, jo nevarēja tikt mazdārziņos.
“Kad redzēju, ka vienoties ar Alsviķu pagasta “Cīruļkalna” saimnieku Vīgantu Cīruli, uz kura zemes atrodas servitūta ceļš un kurš aizslēdzis vārtus, pašvaldībai neizdosies, lūdzu palīdzību valsts policijā,” stāsta Alsviķu pašvaldības policijas vecākā inspektore Zigrīda Sināte.
V. Cīrulis izvirzījis prasības un nevēlas rast kompromisu pēc vairākkārtējām sarunām ar Alsviķu pašvaldības vadību un pašvaldības policiju. Valsts policijā ir sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols par V. Cīruļa patvarību. “Uz mana īpašuma zemes atrodas kooperatīva “Pullāns” dārzi un pie manas mājas ir servitūta ceļš. Kad dārzi tika izveidoti, to īpašnieki uzlika vārtus pie iebrauktuves. Kopš 2002. gada ceļš ir sliktā stāvoklī un netiek remontēts, tāpēc es personīgi aizslēdzu vārtus pēc Jāņiem. Jau pirms tam lūdzu dārziņu īpašniekiem, lai salabo ceļu un lai vārtus prombraucot aizslēdz,” savu nostāju motivē V. Cīrulis. Viņš prasībā pauž, ka “dārziņu īpašniekiem jāmaksā īres nauda par to, ka viņu dārzi atrodas uz manas zemes. Daļa tam piekrita, daļa – nē”.
Viena no kooperatīva dārziņa īpašniecēm Vija Lazdekalne apgalvo, ka iebraucamo ceļu uz dārziņiem, kad tie iedalīti, esot labojuši, jo tas bijis necaurbraucams. “Par biedrības naudu to remontējām. Caurtekas ielikām. Ceļa te vispār nebija. Tas bija dūkstains un bedrains. Agrāk problēmu nebija. Tagad V. Cīrulis zina, ka kooperatīvu likvidē, līdz ar to izvirza pretenzijas. Viņš cer, ka tādā veidā ko nopelnīs. Mēs esam ar mieru ceļu labot un ieguldīt tajā līdzekļus, taču nevar tā radikāli rīkoties un aiztaisīt ceļu ciet. Tagad dārzā var iekļūt, ejot no otras puses, taču iebraukt tajā nevar,” saka Vilnis Blūms.
Zemesgrāmatu Alūksnes nodaļā laikraksts uzzināja, ka V. Cīrulim piederošajā zemē servitūta ceļš aizņem 0,9 kilometrus. Zemesgrāmatā īpašums reģistrēts 1997. gada 18. martā. V.Cīrulis uzskata, ka servitūta ceļu varot labot tikai ar viņa atļauju. Mazdārziņu īpašniekiem un V.Cīrulim aizvakar tā arī neizdevās atrisināt konfliktu, abām pusēm savstarpēji vienojoties. V. Cīrulis ir noskaņots šo problēmu risināt tiesā. “Šie vārti ir jāatslēdz vaļā. V. Cīrulis var sniegt materiālus tiesā, ja uzskata, ka viņam ir taisnība. Likums paredz, ka viņam nav tiesību slēgt servitūta ceļu,” norāda Z. Sināte.
Nodibinot ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības var ierobežot. Civillikumā teikts, ka “katram, kam pieder servitūta tiesība, jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzējot pēc iespējas cita īpašuma tiesību. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus: viņam tam jāļauj darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets”.
* servitūts – tiesība uz svešu lietu, ar kura īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
