Biju starp tiem nepacietīgajiem latviešiem, kas jau pirmajās dienās
metās kinoteātrī vērot jauno režisora Jāņa Streiča spēlfilmu
“Rūdolfa mantojums”, un savu degsmi it nemaz nenožēloju – filma ir
tā vērta un iesaku to noskatīties…
Protams, vienmēr ir tā, ka vienam patīk meita, otram –
kleita, tādēļ arī par šo filmu katram būs savs viedoklis, bet man
tā patika. Ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un novadā, filmas
vērošana bija lielisks atelpas brīdis no tā visa. Filmas darbība
norisinās 20.gadsimta sākumā, kas solīja latviešiem pārticīgu un
laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, auga
zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Filmā ir gan mīlestība,
humors, latvieša lepnums, ikdienas darbu atainojums, strauji
pavērsieni un noslēpums, kas atklājas tikai beigās. Tas nav banāls
stāsts par to, kā bagātais saimnieks apprecēja kalponīti, bet gan
stāsts, kurā režisors mums, filmas skatītājiem, rosina dzīvot
pašiem savā zemē un būt neatkarīgiem. Par šīm vērtībām, manuprāt,
katram būtu vērts padomāt arī šodien.
Man gribas
uzteikt Jaunlaicenes kultūras dzīves veidotājas, kas ir ātri
noreaģējušas un jau februāra sākumā ikvienam interesentam piedāvās
šo filmu vērot savā tautas namā. Tā ir mūsdienīga domāšana par
saviem iedzīvotājiem un iešana laikam līdzi. Pats režisors
J.Streičs ir paudis cerību, ka jaunā filma kalpos kā iedvesmas
“vitamīns”, ļaujot skatītājiem vismaz pie ekrāna pavadītās divas
stundas justies kā īstiem latviešiem. Manuprāt, tā arī ir, tādēļ
izmantojiet iespēju saņemt šo jauko “vitamīnu” devu!
