Šķiet, vārds „dekoders” pēdējā laikā ir dzirdams teju katrā sarunā – vai tev jau ir dekoders, cik tev maksāja dekodera iegāde, kur tu nopirki dekoderu – šādi un līdzīgi jautājumi izskan bieži. Un tas patiesi ir aktuāli, jo – ja…Es neiebilstu pret modernizāciju it nevienā jomā – arī televīzijas digitalizācijā, tomēr laiks, kas izvēlēts jaunu izdevumu radīšanai cilvēkiem, rosina aizdomāties par to, ka kārtējo reizi „kā slaucama govs” tiek izmantots vienkāršais iedzīvotājs. Politiķi runā par ekonomikas sildīšanu – tad laikam dekoderu uzvaras gājiens ir veids, kā valsts vīri izdomājuši ekonomiku „uzsildīt”, lai labumu gūtu tikai daži uzņēmumi. Iedzīvotāji gan daudz labprātāk vēlētos jaunu darba vietu radīšanu, lai būtu iespēja strādāt un nopelnīt iztiku. Skumji, ka LTV 1 kanālu, kura darbību finansē valsts par iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem, šī pati valsts nespēj katram iedzīvotājam nodrošināt par brīvu. Pirms dažiem gadiem visā Latvijā izvietoja trauksmes sirēnas, ko paredzēts ieslēgt ārkārtas gadījumos. Neskaitāmas reizes iedzīvotāji ir informēti – tiklīdz izdzirdat trauksmes sirēnu, ieslēdziet radio vai televīziju, kur pārraidīs turpmāko rīcību. Kādu televīzijas kanālu varēs ieslēgt tie, kuriem nebūs naudas dekodera iegādei un arī radio mājās nav? Kādu televīziju skatīsies tie, kuriem nebūs dekodera, bet esošā antena uztvers tikai Krievijas televīzijas programmas? Manuprāt, televīzijas digitalizācija un dekoderu nepieciešamība ir kārtējā lieta, kas mūsu valstī nav pārdomāta no dažādiem sīkumiem līdz pat tam, ka tas var apdraudēt valsts nacionālo drošību.
