Par vienu no maniem pēdējā laika gaidītākajiem notikumiem kļuva Alūksnes un Apes novadu basketbola veterānu spēle. Tam par pamatu kalpoja vairāki iemesli. Pirmkārt, starp veterāniem bija cilvēki, no kuriem daudz esmu dzirdējusi par…
Vienlaikus tas manī raisīja pārdomas, vai arī man viņu vecumā būs ne tikai gribēšana, bet arī varēšana kaut ko tādu izdarīt. Kad viens no veterāniem ieminējās, ka vienmēr var atrast iemeslu sēdēt vakarā mājās pie televizora un neaiziet uz sporta zāli, man gribējās piebilst, ka tik liela atšķirība starp jaunajiem un gados vecākajiem laikam tomēr nebūs. Kaut ko līdzīgu es varētu teikt par sevi, tāpēc ceru, ka arī man reiz radīsies tāda apņēmība un stimuls kaut ko mainīt kā viņiem pēc spēles. Galu galā, ja reiz to var veterāni, tad kāpēc gan lai to nevarētu es, kam līdz viņu vecumam vēl tālu?
