Senos laikos kāds tautā mīlēts valdnieks pārģērbies staigājis pa tirgu un krogiem, lai saprastu, ko domā un kā jūtas viņa pavalstnieki. “Tā es labāk saprotu dzīvi un sevi,” viņš skaidroja.Šo nostāstu atcerējos, kad uzzināju, cik maz…Šo nostāstu atcerējos, kad uzzināju, cik maz trūcīgo iedzīvotāju ne tikai Alūksnes un Apes novadā, bet visā Latvijā varēs saņemt kopš gada sākuma gaidītās Eiropas Savienības finansētās pārtikas pakas. Alūksnē vien februārī ir reģistrētas 1900 maznodrošinātas personas, bet tikai 1400 abu novadu iedzīvotājiem ir paredzētas pārtikas pakas. Latvijas Sarkanā Krusta darbinieki, kas uzņēmušies dalīt šīs pakas, ar bažām gaida aprīli, kad tiks piegādāts pirmais pārtikas sūtījums. Viņi var saprast cilvēku sašutumu, kuriem nāksies aiziet bez pārtikas pakas un secināt, ka arī bērniem jāpaliek ar tukšu vēderu. Kāpēc? Labklājības ministrijā uzskata, ka pašvaldību sociālie darbinieki ir nodevuši nepareizus datus par maznodrošināto iedzīvotāju skaitu. Tas nebūt neesot tik liels, kā tiekot nodoti dati. Kā var apgalvot tādu absurdu, to mums nesaprast. Agrāk vai vēlāk katrs uzzina visu, kas tam ir jāzina. Tas notiek tad, kad cilvēks ir gatavs saprast zināšanas. Līdz tam brīdim var simtiem reižu dzirdēt un palaist visu gar ausīm vai skatīties un nesaredzēt būtisko. Tā mēs jau neskaitāmas reizes esam uzkāpuši grābeklim, izvēloties, par kuriem Saeimas deputātiem balsot. Vai pienāks diena, kad pēkšņi mums kā zvīņas nokritīs no acīm un sapratīsim – nav jāmeklē vainīgie, bet gan kopīgi jāatrod izeja? Tiesa, kādam acis tā arī neatveras.
