Kā vienīgais valsts un tautas glābējs politikā ir atgriezies par mākoņtēvu dēvētais Andris Šķēle. Šķiet, ka viņš patiesi ir nokritis no kāda mākoņa, jo “nezina”, ka viena no svarīgākajām viņa prasībām premjeram Valdim Dombrovskim –…Diemžēl šāda apņemšanās var izrādīties neiespējama. Mākoņtēvs to saprot kā jebkurš saprātīgi domājošs politiķis. Tomēr, ja izdotos, tad Tautas partija to varētu pierakstīt savai tālredzībai un prasībām. Tā acīmredzot ir vienīgā iespēja izcelties un parādīt labvēlīgā gaismā Tautas partijas politiku, lai priekšvēlēšanu laikā atgūtu vēlētāju uzticību. Kurš gan nevēlas, lai tiktu samazināti nodokļi? Šāds lozungs partijai var izrādīties gana veiksmīgs. Arī ultimatīvā prasība – samazināt ministriju skaitu – atradīs dzirdīgas ausis. Diemžēl Tautas partija pat nedomā atteikties no saviem ministriem valdībā. Tas nozīmē, ka tas būtu jāpanāk uz citu valdības koalīcijas partneru rēķina. Bet arī tās droši vien labprātīgi negribēs atteikties no saviem posteņiem. Rezultāts – strīdi un kašķi, ko Tautas partija varētu izmantot savā labā. Manuprāt, vērtīgi būtu piekrist ierosmei – partijām priekšvēlēšanu programmu vietā izstrādāt savus valsts budžeta plānus. Tad atklātos, uz kuru pusi partija domā vilkt mazo naudas deķīti līdz ar parādu nastu. Nebūtu vajadzīgi populistiski solījumi, prasības un gudras pamācības. Katra varētu apliecināt, ko tā spēj patiesībā. Politika gan ir veids, kā tikt pie siles, tomēr kaut ko paveikt var tikai ar darbu, nevis ar gudrām runām.
