Sestdien apritēja 17 gadu kopš dienas, kad uz Černobiļu atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijai nosūtīja pirmo ešelonu ar civildienestā iesauktajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Sestdien apritēja 17 gadu kopš dienas, kad uz Černobiļu atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijai nosūtīja pirmo ešelonu ar civildienestā iesauktajiem Latvijas iedzīvotājiem.
“Savienība “Černobiļa” piemiņas pasākumus rīko katru gadu, bet Alūksnē pēdējos gados nekādas aktivitātes neesam organizējuši. Tagad katrs vairāk cīnās pats ar saviem spēkiem,” laikrakstam stāsta savienības “Černobiļa” Alūksnes nodaļas vadītājs Guntis Vosekalns.
Alūksnes rajonā šobrīd ir 51avārijas seku likvidācijas dalībnieks, četri jau ir miruši. “Veselība nevienam nav laba. Katram no bijušajiem dalībniekiem ir noteiktas 10 dažādas diagnozes, bet medikamenti ir jāpērk par saviem līdzekļiem,” skaidro M. Vosekalns.
Viņš uz Černobiļu devies 1986. gada jūlijā no Rīgas, kur tolaik dzīvojis un strādājis. “Černobiļā biju līdz 1.septembrim un pēdējās trīs dienas jau tur nogulēju uz gultas. Piedalījos atomreaktora sarkofāga izbūvē un citos avārijas seku likvidācijas darbos,” atceras M.Vosekalns.
Viņš apgalvo, ka pašam esot nopietnas veselības problēmas. Pirms astoņiem gadiem piešķirta 3. grupas invaliditāte un pērn pārcietis smagu mugurkaula operāciju.
“Deviņdesmito gadu sākumā avārijas seku likvidācijas dalībnieki zāles varēja iegādāties bez maksas, komunālajiem maksājumiem bija 50 procentu atlaide, tagad situācija ir mainījusies,” apstiprina nodaļas vadītājs. Piemaksu pie invaliditātes pensijas 12,50 latu apmērā mēnesī saņem tikai tie, kam ir noteikta grupa. Alūksnieši savulaik saņēmuši černobiliešiem domāto humāno sūtījumu, atbalstījušas rajona un pilsētas pašvaldības.
Alūksnietis Osvalds Ķerāns uz Černobiļu kopā ar citiem devies otrajā braucienā. “Es pusgadu piedalījos celtniecības darbos apmēram 60 kilometru attālumā no katastrofas zonas. Rokas sāp un tirpst, arī pleci, sevišķi to jūtu naktīs. Tas sākās drīz pēc avārijas,” saka O. Ķerāns.
Viņš uzsver, ka šobrīd nezinot, vai Alūksnē vēl darbojas savienības “Černobiļa” nodaļa, jo pēdējā laikā par tās aktivitātēm neesot dzirdējis.
“Atzīstu, ka arī pašam kā nodaļas vadītājam vajadzētu būt enerģiskākam un aktīvākam, lai rosinātu pārējos avārijas seku dalībniekus kopīgiem spēkiem cīnīties ar problēmām,” spriež M.Vosekalns.
Fakti
Latvijas arodslimnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas dēļ radiācijas ietekmei pakļauto personu reģistrā līdz 2002.gadam iekļautas 5185 personas, kas piedalījušās avārijas seku likvidācijā, 120 personas, kas evakuētas no katastrofas zonas, un 1300 likvidētāju bērni, kas dzimuši pēc 1986. gada 26.aprīļa.
No 6000 avārijas seku likvidācijas dalībniekiem apmēram 3000 kļuvuši par invalīdiem, vairāk nekā 300 cilvēku ir miruši.
