Vecākiem vajadzētu noticēt, ka bērna vēlme – būt labam – ir iedzimta un dabiska. Mēs varam sākt ar labvēlību!
Vecākiem vajadzētu noticēt, ka bērna vēlme – būt labam – ir iedzimta un dabiska. Mēs varam sākt ar labvēlību!
Izrādās, mīlestība un rūpes labi sadzīvo ar noteiktību. Vecākiem ir jābūt diezgan disciplinētiem un jāseko dienas kārtībai… Jocīgi, vai ne? Bet jūs jau zināt, ka bērnam vienā laikā jāiet gulēt un jāceļas, jāiet uz skolu vai bērnudārzu. Turklāt labāk ar pilnu vēderu nekā tukšu, lai rīta stundās smadzenēm tiek kāds labumiņš.
No zinātniskiem rakstiem vai vecmāmiņu padomiem būsit iegaumējuši, ka miedziņam jāsagatavojas ne jau pie televizora un nekādā gadījumā pie datora, jo cilvēka smadzenēm jānomierinās. Tāpēc mazajiem vislabāk palīdzēs pasaka, bet pusaudžiem varbūt derēs iedrošinājums nākamajai dienai vai mierinājums. Varbūt jūsu mājās ir kāds vakara rituāls, un tas ir ļoti labi!
Bērni jūtas droši, zinot, kas sekos. Tāpēc dienas režīms ir pirmais palīgs vecākiem bērnu un arī pusaudžu disciplinēšanā. Paklausību vienkāršāk panākt, ja bērns saprot, ko mamma vai tētis no viņa vēlas un kāpēc, piemēram, nedrīkst iet līdzi nepazīstamam cilvēkam, jo svešais var aizvest prom un tas ir bīstami, bet pusaudzim jāatgriežas mājās līdz pulksten 23.00. Iepriekš mierīgā sarunā vajadzētu vienoties par to, kāda vecāku rīcība sekos, ja tā netiks pildīta. Un visgrūtāk ir pašam pieaugušajam ievērot nospraustās robežas!
Pieļauju, ka gandrīz visiem vecākiem bijis jāpārliecinās, ka bērns mūs pārbauda, vai mēs paši solītos draudus pildīsim. Ja iepriekš esam sarunājuši ar mazuli, ka pabrokastojot viņš uz dārziņu varēs doties tēta mašīnā, tad tajās reizēs, kad bērns niķojas un nepaēd, mammai vai tētim jāved bērns uz bērnudārzu kājām. Vai pusaudzim, ar kuru esam sarunājuši, ka kavēšanās gadījumā pēc norunātā laika viņš nedrīkstēs nedēļas nogalē satikties ar draugiem un iet uz treniņu, tad mums pie šīs norunas jāturas. Un tas nemaz nav viegli, jo bērni māk mūs iežēlināt vai pat pierunāt.
Tātad – palikt pie izvirzītajām prasībām – vai tā ir izkopjama māksla un pašdisciplīna? Par vecākiem mēs nepiedzimstam, būtībā mēs visu mūžu mācāmies, un tāpēc ir noderīgi reizēm saņemt padomu vai atbalstu no speciālistiem.
