Kā jau katru gadu arī šogad Bānīša svētki pulcēja gan pilsētā dzīvojošos, gan arī viesus, lai bānītim svinētu jau 122.jubileju. Lai arī pēc svētkiem dzirdēju, ka pasākums bijis diezgan kluss, un daži pat iesaka nesvinēt bānītim dzimšanas dienu katru gadu, man šie svētki, lai cik arī skaļi vai klusi, atgādina kaut ko jauku – cilvēku satikšanos ar bānīti, kuru viņi uztver gandrīz kā kādu pilsētas draugu.
