Pastāv uzskats, ka mazpilsētās cilvēki viens par otru zina vairāk nekā lielpilsētās.
Pastāv uzskats, ka mazpilsētās cilvēki viens par otru zina vairāk nekā lielpilsētās. Nenoliegšu, ka šajā uzskatā ir liela daļa patiesības, kurai itin bieži esmu guvusi apstiprinājumu dažādās ikdienas situācijās, tomēr tajā, manuprāt, ir arī sava daļa maldu, kas izriet no cilvēku priekšstatiem, ko viņiem par citiem vajadzētu zināt.
Esmu ievērojusi, ka iepazīšanās mazpilsētās sākas ar formālo jautājumu noskaidrošanu, kā rezultātā cilvēki ir pieraduši vispirms uzzināt par ģimenes stāvokli, iegūto izglītību, darba vietu, kā arī interesēm vai vaļaspriekiem un tikai tad, kad iepazīšanās pārgājusi jau citā līmenī, komunikācijā sāk parādīties savstarpējā viedokļu apmaiņa. Gluži pretēji manas iepazīšanās ir sākušās lielpilsētas gaisotnē, kur priekšplānā vispirms ir izvirzījusies viedokļu apmaiņa par kādu noteiktu jautājumu vai vispārīgu tēmu un tikai tad seko jautājumi par privāto dzīvi.
Protams, situācijas mēdz būt dažādas, tāpēc pateikt, kā rīkoties būtu labāk vai pat pareizāk, ir grūti, tomēr nevar noliegt, ka šīs abas pieejas atstājušas uz cilvēkiem savu iespaidu, kas izpaužas spējā pastāvēt par savu viedokli. Aizstāvēt savu taisnību nav nemaz tik vienkārši. Šā iemesla dēļ cilvēkiem, kas nekautrējas izteikt savu viedokli un nebaidās to aizstāvēt, ja rodas tāda nepieciešamība, manās acīs ir liela vērtība. Manuprāt, tie ir cilvēki, kas iemācījušies atļauties vairāk, nekā tie, kas izvēlas klusējot vērot visu no malas.
Šajā sakarībā man gribētos atgādināt kādu vecu patiesību – cik cilvēku, tik viedokļu. Visbiežāk es to esmu dzirdējusi lietojam negatīvā nozīmē, rodoties problēmām par kaut ko vienoties. Tomēr gadījumos, kad izdodas nonākt pie viena kopsaucēja, šī viedokļu apmaiņa attaisno savu esamību, pretī sniedzot daudz vairāk, nekā sākumā cerēts. Tieši tāpēc man gribētos, lai arī mazpilsētās dzīvojošie vairāk piedomātu par savstarpējo viedokļu apmaiņu. Manuprāt, tas palīdzētu iepazīt otru daudz pamatīgāk, vienlaikus pieradinot pašiem sevi un citus atļauties vairāk, kas, iespējams, kādās noteiktās situācijās varētu nospēlēt izšķirošo lomu.
