Aicinām pievērst uzmanību, ka “LTV 1” 4.februāra raidījumā “De Facto” sižetā “Slimnīcu reforma: izlikšanās” vairāki izteiktie apgalvojumi, mūsuprāt, neatbilst patiesībai.
SIA “Alūksnes slimnīca” nekad nav bijusi aprūpes slimnīca, bet gan lokālā neatliekamās palīdzības slimnīca 24 stundu darba režīmā (atbilst 2.līmenim), kas līdz šim godprātīgi sniegusi medicīnisko palīdzību un turpina to darīt Ministru kabineta noteikumos paredzētajā apjomā. Tas nozīmē, ka Alūksnes slimnīcas statuss nav paaugstināts, pretēji Veselības ministrijas ierēdņu sižetā atspoguļotajiem apgalvojumiem.
Vienīgā no pieminētajām medicīnas iestādēm Latvijā, kurai ir paaugstināts statuss, ir Andas Čakšas bijušajai padomniecei Alīdai Vānei piederošā privātslimnīca (SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”). Tā paaugstināta uz 3.līmeni, jo slimnīca ir ieķīlāta bankā “Citadele” un tai atkārtoti pagarināts ķīlas atdošanas termiņš, un paaugstinātais finansējums, ko tā saņems, visticamāk, paredzēts bankas parāda atmaksai, nevis cilvēku izmeklēšanai un ārstēšanai. Par to liecina arī neatliekamo pacientu plūsma (ar NMP dienesta norādēm) uz apkārtējām, tajā skaitā Alūksnes, slimnīcām, turklāt naudu par šādu pacientu (ne)ārstēšanu saņem minētā privātstruktūra.
Publiskā viedokļa veidošanai atkal izmantots jau lielākās daļas Latvijas medicīnas profesionālo asociāciju vadošo speciālistu kritizētais, vairumā piedāvāto pozīciju Latvijas situācijai novērtētais kā neatbilstošs, absurdais Pasaules Bankas pētījums, kurā par ķirurģiskās darbības novērtējumu izvēlēta ļoti reta nozoloģija – vēdera dobuma aortas aneirismas atslāņošanās, kas pati par sevi ir fatāla un ķirurģiski Latvijā tiek ārstēta tikai divos specializētos angioķirurģijas centros Rīgā, jo prasa ārprātā dārgu aprīkojumu un milzīgus izdevumus.
Sižetā izskanējušie pārmetumi vairākiem Saeimas deputātiem par it kā nepamatotu kādu ārstniecības iestāžu darbības aizstāvēšanu ir absolūti nepamatoti, jo deputāti, apmeklējot konkrētu slimnīcu, redz reālo situāciju, ko Pasaules Bankas „pētnieki”, acīmredzot politiska pasūtījuma dēļ, izlikušies nemanām, un aizstāv iedzīvotāju vitāli svarīgās tiesības nenomirt, paliekot bez elementāras neatliekamās medicīniskās palīdzības. Faktiski šie godīgie deputāti izdarījuši darbu, kas bija Veselības ministrijas daudzskaitlīgo, labi apmaksāto ierēdņu tiešais pienākums, bet kuru šie liekēži deleģējuši Pasaules Bankas pseidoekspertiem, rezultātā iegūstot Latvijas valstij (daudzu medicīnas autoritāšu skatījumā) nederīgus ieteikumus un par to izšķērdējot 1,4 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas.
Veselības ministrijas skatījumā vissvarīgākais pasākums veselības reformā Latvijā, kā secināms no sižetā atspoguļotajiem viedokļiem, ir lokālo slimnīcu kā 24 stundu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanas vietu slēgšana (likvidācija, jo 8 vai 12, vai 16 utt. stundu iestāžu darbība ir absurda). Mūsuprāt, tā atkal ir apzināta sabiedrības maldināšana, jo neviens no Veselības ministrijas daudzskaitlīgā ierēdņu bara ar fantastiskajām algām nav kaut drusciņ papūlējies veikt elementārus aprēķinus par šādas „reformas” ekonomiski finansiālo ieguvumu. Katram „kroplim” (kā teica Šveiks) ir skaidrs, ka piekļuve pat elementārai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai pasliktināsies (pretēji Pasaules Bankas ieteiktajam uzlabojumam), krasi pieaugs ieguldījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kurā jau tā katastrofāli trūkst kadru, vēl kontekstā ar „algas pielikumu”, pēc kura krietna daļa medicīnas patriotu pazemojumā un vilšanās sajūtās pāries uz privāto sektoru. Veselības aprūpes kvalitāte neizbēgami kritīsies. Aksioma – likvidējot vietas, kur saņemt neatliekamo palīdzību, pacientu (slimnieku) skaits nesamazinās! Viņiem palīdzība attālināsies gan ģeogrāfiskā, gan laika mērogā (pretēji Pasaules Bankas ieteikumā panākamajam), pieaugs ielaisto un neārstējamo slimību gadījumu skaits.
Velkot paralēles starp izglītības un veselības reformām, sižetā, domājams, apzināti ignorēts samērīguma princips. Ja apmācāmo bērnu skaits valstī samazinās, tad, neskatoties uz kopējā iedzīvotāju skaita samazinājumu, pieaugot ilgdzīvei (vecumam, kas arī ir pasaules tendence), pieaug nepieciešamība pēc medicīniskās palīdzības.
Kopumā šo sižetu uztveram kā tendenciozu, visticamāk, politiski angažētu melīgu paziņojumu sabiedrībai, kurā cita starpā kārtējo reizi publiski pazemoti arī Alūksnes slimnīcas darbinieki.
Gan Valsts prezidents, gan valdības pārstāvji aicinājuši nesamierināties ar netaisnībām un iestāties par sabiedrības interesēm, paužot viedokli, ko arī darām.
— Ar cieņu – SIA “Alūksnes slimnīca” valdes locekļi Valdis Skulte un Leonīds Perevertailo
