Vakar Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāja izstādi “Rūpniekam Robertam Šlosam – 125”.
Vakar Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā atklāja izstādi “Rūpniekam Robertam Šlosam – 125”.
“Roberts Šloss ir persona, kuru it kā visi zina. Nākamajā gadā mums ir paredzēts izstāžu cikls par amatniekiem Alūksnē, tāpēc viņš ar savu apaļo jubileju varētu būt tāds labs un pamatīgs sākums mūsu iecerei – parādīt, kā dzīvoja un strādāja alūksnieši laika periodā līdz Otrajam pasaules karam,” saka izstādes autore Astrīda Ievedniece. Viņa atklāj, ka izstādē tiks sniegts ieskats R.Šlosa dzīvē un darbībā, kur apmeklētājiem informācija tiks piedāvāta dokumentu, tālaika preses, fotogrāfiju un pat dažādu priekšmetu veidā, kas raksturo laikmetu un vidi, kurā dzīvojis R.Šloss. Ievērojamais Alūksnes rūpnieks dzimis 1882.gadā, viņš vadījis Alūksnes lielāko rūpniecības uzņēmumu 20.gadsimta sākumā. R.Šloss esot bijis ne tikai veiksmīgs rūpnieks, kura vadītais uzņēmums piegādājis elektroenerģiju Alūksnei, bet arī aktīvs sabiedriskais darbinieks.
Tiesa, oficiālu biogrāfisku datu par viņu pašu neesot daudz, tāpēc liela nozīme izstādē tikšot atvēlēta ēku kompleksam Alūksnes ezera krastā, kur atradies viņa vadītais uzņēmums. “Šīs ēkas ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Savulaik tās bijušas Alūksnes muižas saimniecības ēkas. Pēc kara tur atradās dažādas citas iestādes un uzņēmumi, taču cilvēkiem tās saistās galvenokārt ar Robertu Šlosu,” apgalvo A.Ievedniece. Viņa uzsver, ka liela pateicība jāvelta Aivaram Puzulim, kas izstādes vajadzībām uzticējis daudz interesantu lietu no savas privātkolekcijas. Vēl izstādē esot izmantoti materiāli no paša Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja krājumiem, kā arī Alūksnes zonālajā valsts arhīvā esošajiem dokumentiem, kas noformēti ar Gunāra Ozoliņa palīdzību.
A.Ievedniece pauž cerību, ka līdz ar šo izstādi, kas veltīta ievērojamajam novadniekam, atradīsies cilvēki, kas par šo laiku varēs pastāstīt kaut ko vairāk par to, kas šobrīd pieejams. “Mūsdienās cilvēki ir pieraduši domāt globāli, aizmirstot par savas dzimtās vietas vēsturi, taču mums ir jācenšas parādīt, ar ko varam lepoties paši. Man gribētos, lai šī izstāde pamudinātu cilvēkus atnākt un izstāstīt, ko viņi atceras no nesenās pagātnes šeit Alūksnē, ņemot vērā, ka, jo tālāk mēs no tā laika aizejam, jo grūtāk būs kaut ko savākt un saglabāt,” viņa saka. Jāpiebilst, ka šī izstāde būs skatāma turpmākos trīs mēnešus, to nomainot jau nākamajai ieplānotajai ekspozīcijai par amatniekiem Alūksnē.
