Katru gadu Latvijā rīko talkas, kad visi kopā sakopj savu apkārtni. Bet kā ir ikdienā? Vai daudzi aizdomājas par saviem sadzīves atkritumiem, dabas piesārņojumu, par to, kur nonāk viss, ko izmetam? Vides kvalitāte un ilgtspējīga saimniekošana ir svarīga visā pasaulē. Alūksnē šonedēļ konferencē “Vide un mēs. Ko varam darīt labāk?” iedzīvotāji tika aicināti uzzināt ko vairāk par atkritumu šķirošanu un vides uzlabošanu.
Bezatkritumu kustība gūst popularitāti
Alūksniešiem rūp vides kvalitāte, jo konference bija labi apmeklēta – 82 cilvēki. “Alūksnes novada pašvaldība daudz ieguldījusi, lai novadītu kanalizācijas ūdeņus uz attīrīšanas iekārtām, lai pēc iespējas mazāk atkritumu ieplūstu ūdenstilpēs. Tiek domāts arī par to, lai mums nākotnē būtu tīrs gaiss,” stāstīja Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un piebilda, ka katrs pats ir atbildīgs par to, kāda mūsu teritorija izskatīsies nākotnē, cik tā būs tīra, sakopta un skaista.
Industrija ir attīstījusies, bet cilvēce atstājusi novārtā dabas resursus. Latvijā salīdzinoši nesen parādījusies jauna aktīvistu kustība “Zero Waste”, ko varētu tulkot kā bezatkritumu dzīvesveidu. Daudziem alūksniešiem tas bija kas jauns un izraisīja lielu interesi. “”Zero Waste” pamatdoma ir samazināt atkritumus, lietot iepakojumus atkārtoti, salabot salūzušo, šķirot un pārveidot,” uzsvēra Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pārstāve un zinātniece Kristīne Irtiševa. Viņa ir alūksniete, kura strādā Rīgā, tāpēc labprāt dalījās pieredzē savā dzimtajā pusē. Par “Zero Waste” plašāk stāstīsim nākamajā “Alūksnes Ziņu” numurā.
Būs iespēja nodot bīstamos atkritumus
Visi dabā izmestie atkritumi kaitē videi un apdraud ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni. “Cilvēks rada atkritumus, bet viņa uzdevums ir arī to visu pēc tam sašķirot. Šķirojot samazinās nešķiroto atkritumu daudzums un ikmēneša maksājumi. Tie atkritumi, kas ir pārstrādājami, atgriežas apritē jaunā veidolā, tiem tiek dota otrā dzīve,” stāstīja SIA “Pilsētvides serviss” Alūksnes nodaļas vadītāja Kristīne Andrejeva.
Alūksnē, Rūpniecības ielā, “Pilsētvides serviss” nākamnedēļ atvērs laukumu, kur pieņems bīstamos atkritumus un sadzīves tehniku. “Tā būs iespēja jebkuram iedzīvotājam atbrīvoties no šāda veida atkritumiem, kas videi nodara vislielāko kaitējumu,” uzsvēra K.Andrejeva.
Bieži visefektīvākais rezultāts rodas, ja kopā darbojas cilvēku komanda. “Savā birojā šķirojam atkritumus un aicinām to darīt arī citus – gan katru atsevišķi, gan uzņēmumus. Tas nav sarežģīti,” klātesošos iedrošināja Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece.
Alūksnes ezera ūdens paliek tīrāks
Viens no aktuālākajiem jautājumiem – kur nonāk atkritumi? “Gan šķirotās, gan nešķirotās kravas no Alūksnes novada nonāk Litenes poligonā. Daļa atkritumu tiek tur noglabāti, bet pārstrādājamā daļa nonāk pie tiem ražotājiem, kas to pārstrādā otrreizējai lietošanai,” stāstīja K.Andrejeva. Iedzīvotājiem joprojām ir daudz neskaidrību par šķirošanu. “Motivēsim savus bērnus, kolēģus un pārvērtīsim šķirošanu par dzīvesveidu! Iedzīvotājiem trūkst informācijas, ko un kā pareizi šķirot. Piemēram, nedrīkst mest papīra konteinerā slapju kartonu,” skaidroja K.Andrejeva.
Daudzi neaizdomājas, ka liela daļa notekūdeņu un atkritumu nonāk ezerā – vietā, ar ko visi lepojamies, jo Alūksnes ezers ir zināms daudzviet Latvijā. “Ezeru piesārņo cilvēks, iemetot tajā atkritumus, nepievienojoties pilsētas kanalizācijai, nesekojot līdzi savas automašīnas tehniskajai kārtībai un ļaujot iztecēt eļļai,” kā piemērus minēja Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” pārstāvis Armands Roze, uzsverot arī to, ka salīdzinoši nesen sakoptas attīrīšanas iekārtas un tas devis rezultātus – ezera ūdens paliek dzidrāks.
Dzīvžogi jākopj rūpīgāk
Mēs vēlamies dzīvot gan tīrā, gan skaistā vidē. Lai to uzlabotu, Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekte Madara Sildega konferencē stāstīja par pilsētas zaļajām zonām. Daudzi iedzīvotāji nezina, kā rūpēties par savu īpašumu. “Privātīpašniekiem jāpļauj ne tikai savi pagalmi, bet arī teritorija, kas ir septiņus metrus aiz robežas uz ielas pusi – līdz ietves vai ielas tuvākajai malai. Zāliena garums pilsētas teritorijā nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus,” skaidroja M.Sildega.
Viņa ievērojusi, ka Alūksnē daudzviet ir nekopti dzīvžogi. “Svarīgi saprast, kur ir īpašumu robežas. Dzīvžogs, kurš atrodas privātīpašumā, nedrīkst traucēt ne gājēju, ne transporta kustībai,” stāstīja ainavu arhitekte.
Svarīga ir ne tikai zaļā zona, bet arī Alūksnes puķu dobes, par kurām rūpējas gan pašvaldība, invalīdu un pensionāru biedrības, gan zemnieku saimniecība “Sprogas”, kas vienmēr piedāvā skaistas idejas. “Ziedi pilsētā ienes skaistumu. Kopš 2011.gada veidojam dobi pie Alūksnes ezera tilta – vēlamies iepriecināt viesus un garāmgājējus,” stāstīja “Sprogu” pārstāve Baiba Tīce.
Sāksim katrs ar sevi!
Iedzīvotājiem ir iespēja arī saņemt palīdzību, piedaloties dažādos ar vides labiekārtošanu saistītos projektos. “Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir sabiedriski nozīmīgiem projektiem vides jomā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanai, nekustamo īpašumu pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai,” informēja pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis.
Konferences noslēgumā ar savu skatījumu un domām par vides un cilvēka attiecībām dalījās biologs un žurnālists Māris Olte. Arī viņš uzsvēra, ka viss sākas ar pašu cilvēku, un atzinīgi novērtēja mūsu zaļo pilsētu, skaistā Alūksnes ezera zivis.
Šādas konferences izraisa iedzīvotājos interesi un liek aizdomāties, kā pareizāk dzīvot. Visi beigās nonāca pie viena secinājuma – cilvēkiem vairāk vajadzētu aizdomāties, mācīt saviem bērniem un pašiem aktīvāk pievērsties vides uzlabošanai.
— Teksts un foto: Laura Felša
