Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības
ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas
vienmēr. Visos laikos ir un būs nepieciešamība pēc profesijām,
kas strādā sabiedrības labā un palīdz citiem. Tās ir
profesijas, ar kurām cieši saistīta mūsu ikdiena, taču visasāk
to nepieciešamību izjūtam brīžos, kad paši netiekam galā
saviem spēkiem. Te var pieminēt gan skolotājus un mediķus, gan
policistus un operatīvo dienestu darbiniekus. Kā arī – sociālos
darbiniekus un sociālos aprūpētājus. Tieši viņu loma
sabiedrības cieņpilnas dzīves nodrošināšanā pieaug ar katru
gadu. Jo ikvienam var pienākt brīdis, kad jūtamies apjukuši un
nespējam rast risinājumu gan samilzušai problēmai, gan arī
situācijai un apstākļiem, ar kuriem saskaramies pēkšņi un pirmo
reizi, un kļūst nepieciešams sociālā darbinieka atbalsts. Vai
arī brīdis, kad mums pašiem vai kādam no mums tuviem cilvēkiem
nepieciešams palīgs – sociālais aprūpētājs.
Tāpēc ir ļoti sāpīgi un skumji lasīt ziņas,
ka šie cilvēki, kuru darbs ir sniegt atbalstu citiem, cieš no
vardarbības. No vardarbības, ko pret viņiem vērsuši cilvēki,
kuri paši pie viņiem vērsušies pēc atbalsta. Pirms pāris
nedēļām darba vietā klients pacēla roku pret sociālo
darbinieku. Nesen sabiedrību šokēja video internetā, kurā
redzams, kā jaunieši piekauj policistu. Pirms Ziemassvētkiem kāda
seniora dzīvesvietā viņa radinieki piekāva aprūpētāju. Un vai
tie ir vienīgie šādi gadījumi? Diemžēl – nē.
Protams, tas ir sodāmi no kriminālā viedokļa.
Bet vai visu spēj salabot likums? Visi šie gadījumi notikuši
brīdī, kad cilvēks veicis savus tiešos darba pienākumus –
sniedzis atbalstu! Tāpēc tas ir amorāli un traģiski jau pēc
savas būtības un kropļo visas mūsu sabiedrības apziņu.
Runājot par darbu fiziska apdraudējuma apstākļos
sociālā darba kontekstā, Labklājības ministrijas nesen veiktā
pētījuma dati rāda, ka fiziska apdraudējuma situācijās bieži
vai pat vienmēr strādā katrs ceturtais sociālais darbinieks.
Ieklausieties – katrs ceturtais! Šo problēmu atzīmē arī
sociālo dienestu vadītāji, it īpaši lielajās valsts nozīmes
pilsētās.
Apzinot un paredzot iespējamos apdraudējuma
riskus, sociālo dienestu vadība klientu dzīvesvietu apsekošanas
gadījumiem nodrošina divu sociālo darbinieku klātbūtni. Turklāt
īpaši bīstamu situāciju gadījumos sociālie darbinieki
apsekošanai piesaista pašvaldības policijas pārstāvjus. Domājot
par sociālo darbinieku drošību sociālajos dienestos, viņu darba
telpās tiek ierīkotas drošības pogas un atsevišķos gadījumos
šīm telpām plānotas caurspīdīgas sienas, lai klienta dusmu
lēkmju un ārkārtas rīcības situācijās nepieciešamības
gadījumā var laikus iejaukties.
Protams, neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas
darba devēju rūpes par darbinieku drošību, tomēr nenoliedzama ir
arī visas sabiedrības atbildība par kontaktu ar jebkuru šīs
jomas profesionāli. Jo bieži vien tieši no attieksmes ir atkarīga
ne tikai viņu fiziskā drošība, bet arī emocionālā labsajūta
un gandarījums par paveikto darbu. Līdz ar to, iespējams, arī
viņu profesionālā rīcība nākotnē!
Pēdējos gados palīdzošo profesiju jomas jau tā
arvien skaudrāk saskaras ar personāla resursu trūkumu – darbinieki
“izdeg”, nejūtas motivēti, un pat pamet darbu, savukārt jaunie
speciālisti šajās profesijās ienāk maz.
Līdz ar to mums kā sabiedrībai vitāli nozīmīgi
ir novērtēt un saglabāt katru no viņiem! Kā arī veidot
saprotošu un cieņpilnu vidi, lai jaunieši izvēlētos savu
profesionālo dzīvi saistīt arī ar palīdzošajām profesijām.
Ziemassvētku laikā mēs visi esam emocionāli
visatvērtākie. Tiek rīkotas dažādas labdarības akcijas, kuras
aicina palīdzēt tiem, kam tas ļoti nepieciešams, un tas ir
lieliski! Bet varbūt, ka šajā laikā mēs visi varam padomāt par
to, ka arī palīdzētājiem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts.
Un tā ir visu mūsu kopējā lieta, jo šādu profesiju cilvēki būs
nepieciešami vienmēr…
