Šonedēļ Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome vienojās par 120 000 personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanu divu gadu laikā, bet netika lemts par pastāvīga mehānisma jeb kvotu ieviešanu. Saskaņā ar padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildus 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā. Eiropas Komisija solīja, ka līdz gada beigām tā sagatavos atbilstošus priekšlikumus, lai stiprinātu ārējo robežu apsardzību.
Arī latvieši zina, kas ir bēgļu gaitas
Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Tik tiešām pastāv stereotips vai tāds mīts, ka tiek nosaukti 6000 eiro, kurus, it kā saņem bēgļi. Tā ir liela summa, un mūsu pensionāri, jaunieši vai bezdarbnieki nesaņem ne tuvu tam. Uzreiz pateikšu, ka tas ir mīts. Tie ir izdevumi, lai vienu cilvēku, kurš meklē patvērumu, pārvietotu no robežas uz kādu mītni, pēc tam viņu izmitinātu un integrētu, dotu valodas zināšanas. Tas viss prasa finansējumu, bet tā, ko viņš beigās saņem kā pabalstu, ir minimālā summa. Tie, kas pagaidām gaida lēmumu par bēgļu statusa piešķiršanu, viņi dienā saņem divus eiro. Par diviem eiro viens bērns var paēst skolā pusdienas, nevis pieaugušais cilvēks, kuram jāēd trīs reizes dienā, turklāt varbūt viņam ir nepieciešamas arī zāles un apģērbs. Es nevaru apskaust cilvēku, kuram jāizdzīvo par diviem eiro dienā.
Runājot par toleranci, Eiropa ir tādu valstu saime, kuras “plus-mīnus” ir labklājības zemes. Viss, protams, ir relatīvi. Varam teikt, ka Latvija ir nabadzīga, bet, pat ja salīdzinām ar Moldovu, situācija ir citādāka. Nesen tikāmies ar Madonas domes priekšsēdētāju, un pie viņa bija viesojusies delegācija no Moldovas. Viņi esot teikuši, ka te esot paradīze! Moldovā, kura arī ir Eiropā, bet ne Eiropas Savienībā, paradīzes nav, bet mums paradīze ir pat Madonā. Viss ir relatīvi. Mums ir tīrs ūdens, sakārtota vide, relatīvi zems bezdarba līmenis. Zināmā mērā Eiropai būtu jālepojas, ka bēgļi izvēlas šīs valstis, jo viņi visi grib uz Eiropu, nevis kaut kur citur. Nesen Žans Klods Junkers savā runā “Eiropas Savienības stāvoklis” teica, ka eiropieši nevar aizmirst, ka daudzas ģimenes iepriekšējā gadsimtā bija bēgļi. Eiropieši nevar aizmirst, kas tas ir un nevar atstāt bēgļus un būt vienaldzīgi. Tādā Eiropā mēs negribētu dzīvot un tādā Eiropā būtu kauns dzīvot. Eiropai piemīt cilvēcība un ir divas svarīgas vērtības – tolerance (solidaritāte) un atbildība. Citas valstis solidarizējas ar Latviju un maksā no budžeta, un solidaritāti nevar tikai ņemt, bet ar solidaritāti var arī dalīties. Ja Itālija, Ungārija vai Grieķija nonāk grūtībās, mēs nevaram stāvēt malā un teikt, ka mēs negribam palīdzēt. Tas nav ētiski. Arī latvieši zina, kas ir bēgļu gaitas. Runājot par pragmatisko pusi, jāsaprot, ka patvēruma meklētāju pārdale ir tikai viena monētas puse, otra puse ir spēja katrai dalībvalstij izvērtēt, vai tie patiešām ir patvēruma meklētāji, kuru dzīvībai draud briesmas, vai arī tie ir vienkārši labas dzīves tīkotāji, kurus vajag atgriezt savā mītnes zemē. Eiropā ir izveidota likumdošanas bāze, kuru vajag īstenot katrā valstī un kas nosaka šo patvēruma meklētāju vai nu uzņemšanu, vai sūtīšanu atpakaļ. Diemžēl daudzās dalībvalstīs Eiropas likumus neievēro un šobrīd ir uzsāktas 32 pārkāpumu procedūras. Šajās lietās ir jāparūpējas, lai visi likumi tiktu ievēroti gan par robežu aizsardzību, gan citām lietām. ◆
Bēgļu uzņemšanu nedrīkst pārvērst diktātā
Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
Nenoliedzami, risinot migrantu un bēgļu problēmu, nepieciešama solidaritāte starp dalībvalstīm, tomēr ir skaidrs, ka lielām tautām spēja uzņemt un integrēt cittautiešus ir daudz augstāka. Okupācijas gados Latvijā ieplūda aptuveni miljons nelegālo imigrantu, un šobrīd valstī joprojām dzīvo vairāk nekā 260 000 nepilsoņu, kuri nav integrējušies un nevēlas atzīt Latvijas valsti, kaut arī valsts piedāvā un mudina iegūt pilsonību. Vidēji 15 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav Eiropas Savienības pilsonības, kas ir vairāk nekā jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Kopš 2014.gada Latvijā izsniegtas gandrīz 2000 uzturēšanās atļaujas Ukrainas pilsoņiem. Liela daļa no viņiem ir bēgļi no karadarbības šajā valstī. Šobrīd ļoti būtiska ir papildu līdzekļu piešķiršana Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanai, lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu. Tieši laba ārējās robežas pārvaldība ir pamatā tam, lai nelegālo migrāciju spētu pārvērst legālā un kontrolētā, jo skaidrs, ka Eiropa nespēs uzņemt visus ekonomiskos migrantus. Bēgļu uzņemšanu nedrīkst pārvērst diktātā, valstīm pašām ir jāapzinās savas iespējas uzņemt un sabiedrībā integrēt patvēruma meklētājus. Pret obligātajām kvotām ir arī Polija, Čehija, Slovākija un citas “jaunās” dalībvalstis. ◆
