Vēl pirms demisionēšanas Alūksnē tikties ar saviem atbalstītājiem un partijas biedriem pirmdien bija ieradies Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Vēl pirms demisionēšanas Alūksnē tikties ar saviem atbalstītājiem un partijas biedriem pirmdien bija ieradies Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš iepazīstināja klātesošos ar pašreizējo politisko situāciju valstī un mudināja būt atbildīgiem ikvienā situācijā.
Pašreizējo situāciju Latvijā A.Kalvītis raksturo kā interesantu. “Nav Latvijā bijusi tik labvēlīga ekonomiskā situācija, kāda tā ir šobrīd. Lai arī visapkārt runā, ka ir slikti, skaitļi liecina pretējo. Šo laiku tautsaimniecībā varētu saukt par ziedulaikiem,” domā A.Kalvītis. Viņš norāda, ka tautsaimniecība aug visstraujāk Latvijas vēsturē, algas pēdējo triju gadu laikā pieaug par 20 līdz 30 procentiem, statistikas dati liecinot, ka darba samaksa visos sektoros kopš 2005.gada ir dubultojusies. “Ja man kāds 2005.gadā kā jaunam premjeram liktu solīt, ka algas palielināsies dubultā, es nesolītu, bet tas ir noticis. Tajā pašā laikā latvieši jūtas apdraudēti,” pauž A.Kalvītis.
Apdraudējums ļoti strauji radies pēdējā pusgada laikā, kad inflācija sasniedza 10 procentus. “Inflācija ir vissliktākā lieta, jo nauda zaudē vērtību, cenas aug, bet tomēr tas nav tik slikti, ja paskatāmies uz to, kā pieaug ienākumi un kā attīstās tautsaimniecība. Šī attīstība notiek daudz straujāk nekā cenu pieaugums. Cilvēki kaut kā mēģina meklēt attaisnojumus problēmām, un attaisnojums atrasts inflācijā. Nekas labs mūs nākotnē nesagaidīs, ja turpināsies cenu pieaugums enerģētikā,” uzsver A.Kalvītis. Ja cenas augs naftai, sadārdzināsies arī cenas maizei, pienam un gaļai, dzīvosim stadijā, kad dzīve skries un cenas sekos. “Pati sliktākā situācija būs tad, kad cenas augs daudz straujāk nekā dzīves līmeņa pieaugums. Tas var notikt, ja apstāsies Latvijas ekonomika,” viņš domā.
“Pie nodokļu politikas jābūt ļoti uzmanīgiem. Valstī panākta draudzīga nodokļu politika un kaut ko mainīt būtu ļoti riskanti. Nevajadzētu aizrauties ar jauniem nodokļiem vai to paaugstināšanu vai pazemināšanu, jo cilvēki tikko vien sākuši tos godīgi maksāt. Mēs esam uz pareizā ceļa un novirzīties nevajadzētu, esam zemo nodokļu zonā,” domā A.Kalvītis. Runājot par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, to varot darīt tikai tad, ja palielina sociālo nodokli, bet nez vai cilvēki spēs nest lielāku nodokļu slogu.
Politisko krīzi A.Kalvītis sauc par ideoloģisku cīņu. “Atliek vien ekonomiskai nestabilitātei pievienot arī politisko nestabilitāti, lai mēs vairs nezinātu, kā izķepuroties no situācijas. Vajag vien izraisīt nestabilitāti, lai cilvēki rīkotu grautiņus.”
A.Kalvītis informē, ka budžets ir pieņemts. “Solījums mediķiem izpildīts, arī skolotājiem algas palielinājām par 60 latiem, kas ir vairāk nekā solīts sākotnēji. Jā, problēmas ir milzīgas, sajūtas ir sliktas un vainota tiek valdība,” viņš pauž. Tomēr strādāt ir jāturpina, A.Kalvītis to salīdzina ar riteņbraukšanu – jāmin pedāļi, līdzko apstāsimies nokritīsim. A.Kalvītis pats nespēj izskaidrot, kāpēc atkāpjas no premjera amata. “Budžets ir pieņemts, robežlīgums noslēgts, Saeimā ir vairākums – viss ir izdarīts. Vai aicinātās pārmaiņas nesīs labākas sajūtas, uz to grūti ir atbildēt. Uzskatu, ka varētu būt vēl sliktāk, jūtos labi, lai kā arī mani gribētu padarīt par slikto. Pats galvenais dzīvē – ja tu dari, pieņem lēmumus ne pret savu sirdsapziņu, bet pēc savas pārliecības, tad iekšēji tu nekad nejūties zaudētājs. Es visu darīju pēc savas pārliecības. Varbūt bijām par strauju, par dinamisku un sabiedrība netika mūsu domām līdzi. Premjers biju tieši Latvijai vēsturiski nozīmīgā laikā, savu enerģiju un zināšanas ieliku pēc labākās pārliecības. Skatīsimies, vai desmit gadu laikā vēl būs 11 procenti ekonomikas pieauguma, vai algas pieaugs 20 līdz 30 procenti gadā, vai būs tik daudz jaunuzcelto māju. To, ko darīju, tas Latvijai deva milzīgu uzrāvienu,” viņš uzsver. Runājot par septiņiem treknajiem gadiem, kas tiek bieži pārmests, A.Kalvītis pauž, ka šie trīs gadi ir bijuši labi gadi, Latvija strauji attīstījās.
