Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes un Apes posteņa štatos nav brīvu vakanču. Tas nozīmē, ka rajona iedzīvotāji var justies droši – glābēji ir gatavi steigties palīgā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes brigādes un Apes posteņa štatos nav brīvu vakanču. Tas nozīmē, ka rajona iedzīvotāji var justies droši – glābēji ir gatavi steigties palīgā.
“Pašlaik mums štati ir nokomplektēti, tāpēc darbs rit normāli. Grūti spriest, kādi iemesli likuši sešiem mūsu dienesta kolēģiem atstāt darbu Bulduru postenī, ka tas bijis jāslēdz. Tomēr pēc šī gadījuma nevar spriest par visu dienestu. Protams, atalgojums vēl nav atbilstošs, bet uzskatu, ka salīdzinājumā ar citu profesiju strādniekiem neesam sliktākajā situācijā, taču mūsu atalgojums nevar konkurēt ar samaksu valsts iestādēs un privātajās struktūrās,” skaidro brigādes komandieris kapteinis Igors Dovgans.
Viņš atzīst, ka pirms kāda laika brigādē bija jūtams darbinieku trūkums. Tagad cilvēki atnākuši no citām brigādēm un aizpildījuši brīvās vietas. Par komandiera vietnieku sācis strādāt Genādijs Razmislovs, kas pēc darba Aizkrauklē atgriezies Alūksnē. “Tiesa, štati nav tādi, kādi būtu vajadzīgi. Piemēram, maiņā ir septiņi cilvēki. Ja kāds saslimst, atrodas atvaļinājumā vai mācībās, tad uz izsaukumu jādodas nepilnā sastāvā vai arī jāizsauc papildu cilvēki no brīvās maiņas,” secina komandieris. Viņš uzskata, ka vajadzētu lielākus štatus, lai varētu nodrošināt labāku funkciju izpildi, kā arī normālu atpūtas un darba režīmu.
Lai vairāk nopelnītu, no maiņas brīvajās dienās dienesta darbinieki strādā citās darbavietās. “Tā ir mūsu dienesta specifika, ka var atrast iespējas nopelnīt brīvajā laikā. Man nav zināms, ka kāds no mūsu brigādes būtu piedalījies piketā Rīgā, bet tas nenozīmē, ka visi būtu apmierināti ar algu. Pieredze liecina, ka piketi saasina situāciju, bet nerisina problēmas,” secina I.Dovgans. Tiesa, kopš 1.oktobra algas ir palielinātas par 20 latiem. Ar nākamo gadu tās palielinās vēl par 30 latiem, bet pieaugums nav tāds, kāds bija paredzēts.
I.Dovgans atzīst, ka vairāk nekā desmit gados dienestā ir jūtamas izmaiņas gan tehniskajā nodrošinājumā, gan atalgojumā un darbinieku attieksmē pret saviem pienākumiem. Alūksnē glābšanas dienests pārcēlies uz jaunām telpām un nevar sūdzēties par aprīkojumu, transportu, bet maz kas ir saņemts no valsts. Nākamgad tiks iegādātas 80 jaunas automašīnas, vismaz viena paredzēta arī Alūksnes brigādei. “Skatīsimies! Kad mašīna būs pagalmā, tad ticēšu un priecāšos. Valstī prioritāte ir noteikta izglītībai un veselības aprūpei, kam arī trūkst finansējuma, bet nav dzirdēts, ka prioritāte būtu iekšējā drošība un glābšanas dienests. Pagaidām mēs esam tie, kam līdzekļu pietrūkst, tomēr kopumā dienests attīstās,” saka I.Dovgans.
Pašlaik Alūksnes brigādei nav parādu, bet komandieris zina, ka būs. Iedalītais budžets gadu no gada ir gandrīz nemainīgs, bet izdevumi arvien palielinās. Šajā sezonā apmēram par 30 procentiem palielināsies maksa par apkuri, bet tam līdzekļi nav paredzēti. Vairāk ir jāmaksā arī par degvielu, tāpēc ir bažas, vai tās nepietrūks izbraukumiem uz negadījumiem.
Pērn bija vairāk nekā 150 izsaukumu. Šogad – 96, bet vēl ir laiks līdz gada beigām. Situācija katru gadu ir līdzīga. Nedaudz atšķirīgi ir laika apstākļi pavasarī, kad ir visvairāk kūlas ugunsgrēku. I.Dovgans cer, ka to skaita samazināšanā liela nozīme bijusi izskaidrošanai un soda sankcijām.
