Alūksnes novada domē skatīja jautājumus par pašvaldības aģentūras “Alja” šā gada darba plānu, pērn paveikto un darbības stratēģiju līdz 2020.gadam. Atsevišķiem deputātiem bija trāpīgi jautājumi “Aljas” direktoram Mārim Lietuvietim.
Lai katrs nerunā savu
Deputāts Modris Lazdekalns rosināja “Alju” biežāk komunicēt ar sabiedrību un regulāri informēt par paveikto un iecerēm – vismaz divas reizes gadā. “Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka vajag biežāk „iet” publiskajā telpā. Iepriekš bija makšķernieku dumpis. Arī šobrīd atsevišķas makšķernieku grupas pauž neapmierinātību,” sacīja M.Lazdekalns. Arī deputāts Laimonis Sīpols atzina, ka makšķernieki vēlētos vairāk komunikācijas no “Aljas” puses.
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka makšķerniekiem vajag izveidot savu biedrību un nākt uz pašvaldību ar vienotu viedokli, nevis katram ar savu. “Tagad atnāk desmit un katrs bļauj un dara pa savam,” sacīja A.Melders. Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers pauda atbalstu A.Meldera teiktajam. “Ja kādu kaut kas neapmierina vai viņš nevar darīt, ko vēlas, tad izsaka pārmetumu, ka “Alja” nerīko tikšanos ar iedzīvotājiem, bet, kad saaicina visus kopā, pārkaujas paši savā starpā. Tā ir milzīga cīņa par savām vēlmēm starp makšķerniekiem,” domā Dz.Adlers. M.Lietuvietis norāda – otrdienās līdz pusdienlaikam “Aljas” direktoram ir pieņemšanas laiks, kad visi aicināti paust viedokļus. “Rīkojot vienu lielu tikšanos zālē, parasti katrs runā savu. Savukārt daļa makšķernieku jau izrunājas, nākot mainīt licences,” atzina M.Lietuvietis.
Vai licences nav dārgas?
A.Melders jautāja, kādēļ samazinājies pārdoto licenču skaits Alūksnes ezerā. “Vai nedomājat, ka licenču cena ir par lielu? Un zivis arī lāgā neķeras. Citur ir lētākas licences,” pauda A.Melders. M.Lietuvietis uzskata, ka cena nav par lielu. “Tas vairāk saistīts ar aizvadītās vasaras nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Salīdzināju situāciju arī ar citām Latvijas ūdenstilpēm, kur ir licencētā makšķerēšana – kritums ir 20 līdz 30 procentu robežās,” norādīja M.Lietuvietis. Tomēr arī M.Lazdekalns uzskata, ka par licencēm vajadzētu veikt nopietnāku analīzi, ne tikai sausu statistiku pa mēnešiem. “Ne visu var norakstīt uz laikapstākļiem, varbūt tomēr to ietekmē arī iepriekšējie saistošie noteikumi. Arī sabiedrība pauž neapmierinātību,” sprieda M.Lazdekalns.
Izdarītie darbi
“Alūksnes Ziņas” lūdza M.Lietuvieti pastāstīt par pērnā gada nozīmīgākajiem darbiem un šā gada iecerēm. Viņš uzskata, ka visi izdarītie darbi ir nozīmīgi.
“Veiksmīgi esam realizējuši plānotos projektus, apgūstot Zivju fonda līdzekļus un pašvaldības līdzfinansējuma daļu – gan zivju resursu papildināšanai, gan zivju resursu aizsardzībai. Pērn uzsākām niedru izplatības ierobežošanu trīs gadu periodam. No Alūksnes ezera katru gadu plānots izpļaut un izvākt aptuveni 5 hektārus aizaugušo platību. Niedru pļaušanas vietas nav izvēlētas nejauši – ņemtas vērā aizaugošās peldēšanas vietas, iedzīvotāju ieteikumi, krastā esošo privāto zemju īpašnieku ieteikumi, nepieciešamība pēc zivju nārsta vietu un zivju mazuļu dzīvotņu izveides. Ozolu ielā pie laivu kanāla piestātnes izveidots stāvlaukums, ar šķembu materiālu pastiprināta grunts laivu kanāla malās un sagatavota ezeram piebraucamā josla, lai izveidotu jaunu laivu nolaišanas vietu ar dzelzsbetona plātnēm un tauvošanās laipu,” stāsta M.Lietuvietis. Viņš uzsver, ka uzsākta arī jaunas laivu nolaišanas vietas ar tauvošanās laipu izbūve pie mākslas skolas – tur darbus paredzēts pabeigt līdz laivošanas sezonas sākumam. Pabeigti multifunkcionālās servisa ēkas būvdarbi, pavasarī turpināsies Pilssalas teritorijas labiekārtošana un jaunās sporta laipas būvniecība. “Šobrīd uz Pilssalu “Alja” vēl nav pārcēlusies, jo tas varētu apgrūtināt klientu nokļūšanu līdz tai, bet pamazām pārceļamies, pārvietojot inspektoru aprīkojumu un tehniskos līdzekļus,” saka M.Lietuvietis.
Jauna štata vieta un auto
No pašvaldības budžeta līdzekļiem “Aljai” šogad papildus iedalīti 5000 eiro ēkas uzturēšanai un siltumapgādes sūkņa elektroenerģijas nodrošināšanai. Tiks radīta štata vieta darbiniekam, kurš veiks teritorijas kopšanu. “Sākotnēji bija plānots, ka multifunkcionālās servisa ēkas piegulošo teritoriju uzkops aģentūra “Spodra”, taču diskusijās nonākts pie slēdziena, ka šo darbu jāveic pašai “Aljai”, kas tur uzturas ikdienā un vislabāk spēs teritoriju pieskatīt. Jāņem vērā, ka jaunuzceltajai ēkai būs nepieciešama arī fasādes, iekštelpu un jaunizbūvēto laipu ikdienas uzturēšana,” saka M.Lietuvietis.
Nesen “Aljai” par 9000 eiro iegādāts arī vēl viens transportlīdzeklis darba vajadzībām – “Nissan Navara”. “Auto iegādāts par “Aljas” budžeta līdzekļiem, kas sakrāti vairāku gadu garumā. Līdz šim aģentūrai bija viens auto, bet bija ļoti nepieciešams otrs inspektoru ikdienas darbam. Tagad “Alja” apsaimniekos visas Alūksnes novada ūdenstilpes, izņemot privātās, kurās zvejas tiesības nepieder valstij. Līdz šim uz patapinājuma līguma pamata inspektori brauca ar privātajām vieglajām automašīnām, kas bija apgrūtinoši,” saka M.Lietuvietis.
Ēsma viesmakšķerniekiem – foreles
Viņš uzsver, ka ir izstrādāti jauni Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Alūksnes ezeram, kas balstīti uz iepriekšējos gados veiktajiem ihtiofaunas pētījumiem. “Drīzumā tos būs saskaņojušas visas instances, kā to nosaka normatīvie akti. Pēc vairāku gadu saskaņošanas, skaidrojumu un pamatojumu sniegšanas pērn pavasarī tika saņemta atļauja jaunas zivju sugas ielaišanai Alūksnes ezerā. Rudenī to arī izdarījām, ielaižot pirmās trīs tonnas varavīksnes foreļu triploīdu. Šī foreles savā dzīves laikā nenārsto, līdz ar to neapdraud vietējās dabīgās sugas ar nekontrolētu vairošanos, kā arī pieaug salīdzinoši ātros tempos, jo nav nārsta perioda. Ieguvēji ir makšķernieki, kuri kāro pēc skaistām trofejām un garšīgas produkcijas, kā arī pilsēta un novads kopumā, jo viesmakšķernieku pieplūdums šī iemesla dēļ var tikai palielināties. Ar šo soli palīdzam arī pagarināt, papildināt un uzturēt interesi par makšķerēšanu Alūksnes ezerā ārpus aktīvās vasaras sezonas, ko savukārt var izmantot tūrisma pakalpojumu sniedzēji, īpaši viesu mājas, kas atrodas vistuvāk ezeram,” stāsta M.Lietuvietis. Viņš norāda, ka vēl pagājis pārāk īss laika periods, lai foreles bieži nokļūtu makšķernieku lomos. “Šobrīd foreļu licences nav pieprasītas – pieļauju, aktīvāka pirkšana sāksies, kad tās biežāk nokļūs lomos,” saka M.Lietuvietis.
Neizdarītie darbi
Kas un kāpēc no pērn plānotajiem darbiem nav izdevies? M.Lietuvietis atzīst, ka 2017.gadā tika turpināta jūras kraukļu populācijas ierobežošana Alūksnes un Indzera ezeros, bet noteiktais nomedījamo īpatņu skaits netika sasniegts. “Tas bija uz pusi mazāks nekā 2016.gadā, kaut arī ligzdojošo putnu skaits šajās ūdenstilpēs abās sezonās bija vienāds. Izskaidrojums ir vienkāršs – līdzko tie tika traucēti, tā pa dienu arvien mazāk uzturējās ūdenstilpes salās un atradās vai nu ūdenstilpē vaļēja ūdens akvatorijā, kur tiem nemanāmi piekļūt praktiski nav iespējams, vai arī ārpus ezera, citās ūdenstilpēs, kur nav atļauts tos iegūt ar nomedīšanas metodi,” saka M.Lietuvietis.
Viņš piebilst, ka ir darbi, ko nav izdevies realizēt laika un darba kapacitātes trūkuma dēļ. Piemēram, bija plānota vides reklāma uz A2 šosejas, kā tas bija 2016.gadā Vangažos. Vēl joprojām līdz apstiprināšanai nav nonākuši saistošie noteikumi “Par licencēto makšķerēšanu Alūksnes ezerā” – tos vēl saskaņo ar Valsts vides dienestu. M.Lietuvietis paredz, ka izmaiņas noteikumos varētu skatīt Alūksnes novada domes komiteju sēdēs martā. “Izmaiņas paredzēs, ka bezmaksas licenču Alūksnes ezerā vairs nebūs nevienai grupai – maksās visi, tikai tiem, kuriem līdz šim bija bezmaksas licences, turpmāk piemēros samazinātu maksu,” saka M.Lietuvietis.
Tāpat bija plānots izveidot laivu nolaišanas vietas Indzera un Murata ezeros – šie plāni ir atlikti, jo ir jāsagatavo vienošanas nosacījumi ar privātās zemes īpašnieku, kura īpašums arī tiks izmantots šādas vietas ierīkošanai.
Limitēts labums par maksu
Kā komentē komitejā izskanējušo, ka šobrīd Alūksnes ezerā licencēm ir pārāk augsta cena? “Tas ir viedoklis, neizvērtējot licencētās makšķerēšanas un ūdenstilpes izmantošanas un apsaimniekošanas pamatnosacījumus. Mūsu gadījumā licenču cenas ir pat ļoti demokrātiskas. Piemēram, vasaras sezonas licence maksā 20 eiro, tā ir uz četriem mēnešiem – maiju, jūniju, jūliju un augustu. Šajos mēnešos ezeram ir vislielākā slodze. Ja 20 eiro sadala pa mēnešiem, tad iznāk 5 eiro mēnesī. Ja to sadala uz dienām, tad sanāk aptuveni 0,17 eiro dienā. Tagad var vēlreiz uzdot šo jautājumu – vai tas ir dārgi? Protams, rodas citi jautājumi un atbildes, piemēram, es katru dienu neeju uz ezeru, es nenoķeru, es nemāku ķert utt. Pareizā prakse būtu, ka tiek noteiktas tikai dienas licences – kad dodas uz ezeru, tad arī iegādājas licenci. Vienkāršs piemērs: es nopērku biļeti uz četru stundu koncertu, bet vēlos tur pavadīt tikai divas stundas, jo man vairāk negribas vai ir citi iemesli. Es taču neeju pie kases un neprasu atpakaļ pusi no biļetes cenas. Samaksāju par limitētu iespēju gūt labumu par noteiktu maksu. To izprotot, citiem jautājumiem nevajadzētu rasties,” pārliecināts M.Lietuvietis.
Uzteic Veclaiceni
Kādus projektus “Alja” plāno īstenot šogad? M.Lietuvietis norāda – ja atbalstīs iesniegtos projektu pieteikumus, tad pabeigs laivu nolaišanas vietas Ozolu ielā un Tempļakalna ielā. Izveidos makšķerēšanas un atpūtas vietas ar nojumēm, soliņiem un atkritumu urnām Tempļakalna ielā gar Alūksnes ezera krastu. Izstrādās tehnisko projektu iekšezera attīrīšanas un padziļināšanas darbiem, kā arī iesniegs projektu pieteikumus zivju resursu papildināšanai un aizsardzībai. “Jāuzteic Veclaicenes pagasta pārvalde, kas gatavo projekta pieteikumu Ilgāja ezera krasta zonas sakopšanai, izpļaujot niedres, izbūvējot jaunas laipas un ierīkojot peldēšanas vietu,” saka M.Lietuvietis.
Ezeri, kuros “Alja” šogad plāno ielaist zivju mazuļus:
◆ Alūksnes ezers – zandarti, līdakas, sīgas, varavīksnes foreles, zuši;
◆ Indzera ezers – zandarti, līdakas;
◆ Sudala ezers – zandarti, līdakas;
◆ Vaidavas ezers – līdakas.
Līga Vīksna
