Nu kurš gan tevi, eglīt, šobrīd nevēlas? Visi! Starp citu, vai zināt, ka tieši Rīgā 16.gadsimtā pirmoreiz pasaules vēsturē egle kļuva par Ziemassvētku koku?
Nu kurš gan tevi, eglīt, šobrīd nevēlas? Visi! Starp citu, vai zināt, ka tieši Rīgā 16.gadsimtā pirmoreiz pasaules vēsturē egle kļuva par Ziemassvētku koku? Tieši te baznīcas reformators Mārtiņš Luters noskatījās, cik skaistas ir egles, kurās naksnīgajās debesīs rotājas zvaigznes. Un tā tradīcija izgāja tautās, izgāja plašākos ūdeņos, līdz egļu uzvaras gājiens apgāja zemeslodei visriņķī! Stāsta, ka kopš 20.gadsimta trīsdesmitajiem gadiem mežu platība Latvijā ir dubultojusies, tāpat arī visu koku un arī egļu skaits. Tā ka mēs nebūt nevaram justies kā deģenerāti vai ļaunie cirvju kāti, ja vēlamies doties uz mežu pēc eglītes.
Arī šogad valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” iedzīvotājiem Ziemassvētkos dāvina vienu eglīti, ko var nocirst valsts mežos. Personiskām vajadzībām vienu eglīti, kuras celma diametrs ir mazāks par 12 centimetriem, kas parasti atbilst 2-3 metrus garai eglei, valsts apsaimniekotajos mežos drīkst nocirst katrs Latvijas iedzīvotājs.
Būtiski vēl tas, ar ko rotāt egli un kur to novietot. Ieteicams nelikt televizora tuvumā, jo tur tā novītīs jo strauji, klausoties politiķu svētku runās. Un vēl ir pilnīgi skaidrs, ka jāuzmanās no visiem zzzz…, kas, iespējams, slēpsies zem jūsu eglītes un gribēs noklausīties jūsu intīmās sarunas. Tas varētu būt kāds zaķis, zatlers, zalāns, zālamans. Lai pēc tam izmisumā nebūtu “stāvus jālec Daugavā”, lūdzams arī ievērot taupības režīmu. Nevajag izpirkt visus veikalus un sagādāt tik daudz pārtikas, it kā jāpieēdas būtu tikai vienu reizi gadā. Sens latviešu ticējums vēstī, ka Ziemassvētkos nedrīkst iztērēt visu naudu, jo, ja tad naudas maks būs palicis tukšs, tad tāds tas būs visu gadu. Vēl latviešu ticējums vēstī, ka Ziemassvētkiem jāgādā jauns krekls, kaut vai zili melns, bet jauns. Tātad Ziemassvētkos, lūdzu, nevilksim humpalas! Nu vismaz šoreiz ne! Vai zināt, kāds ir īstais Ziemassvētku ēdiens latviešiem? Ķūķis! Tā ir miežu putra ar speķīti, sīpoliņiem. Ziemassvētku vakarā, 24.decembrī, mājiniekiem visiem jāēd pa ķūķa karotei, lai visiem nākamais gads būtu veselīgs, auglīgs, dāsns un laimīgs.
