***

Ieklausies – Kā aiz kāpām jūra, vētrai trakojot, šņāc.

* * *
Ieklausies –
Kā aiz kāpām jūra,
Vētrai trakojot, šņāc
Un no tumšās dzelmes
Baltus putu viļņus ārā šļāc.
Tu jautā: “Kādēļ jūra krāc?
Vai tai kāds prieks,
Vai kādas bēdas māc?”
Ko atbildēt man?
– Katrs jūru pa savam redz.
Ja cilvēkam priecīgs prāts,
Tad viņa domās jūra
Mežonīgo prieka deju dej.
Ja cilvēku bēdas māc,
Tad jūra, sāpēs lokoties,
Tam līdzi gauži raud.
Bet tas, kas ļoti dusmojas,
Redz, kā jūra viļņu vērpetēm
Krasta smilti pātago.
Katram jūra šķiet citāda,
Un vienmēr mainīga.
Tik jūras plašums,
Tik jūras skaistums
Paliek mūžam nemainīgs.