Reklāma

Pazīmes, kas liecina – bērnam ir grūti pielāgoties mācībām klātienē. Ko darīt vecākiem?

Foto: Publicitātes

Šogad atgriešanās skolā bērniem un jauniešiem nes papildu izaicinājumu – atcerēties un pierast, kā tas ir, mācīties klātienē. Samsung “Skolēna digitālais IQ” programmas eksperti norāda, ka bērni ātrāk nekā pieaugušie pielāgojas pārmaiņām un vecāku galvenais uzdevums ir uzklausīt savas atvases, laicīgi pamanīt izmaiņas uzvedībā un atklāti runāt gan par apkārt notiekošo, gan par sajūtām, kas rodas jaunajā ikdienas ritmā.

Gandrīz divi mācību gadi aizvadīti nenoteiktā režīmā – mācoties attālināti un vien periodiski tiekoties klātienē. Eksperti norāda – vecākiem noteikti jāatceras, ka atgriešanās skolā un adaptēšanās atkal šajā vidē var aizņemt laiku. “Svarīgi būtu, ka vecāki to apzinās un atbalsta bērnu šajā posmā. Biežāk sarunājas ar bērnu, veido kontaktu, veicina pozitīvas attiecības, lai būtu informēti par sava bērna ikdienu, interesēm un draugiem. Tādā gadījumā pazīmes, ka bērnam atgriešanās skolā ir sagādājusi diskomfortu, būs vieglāk pamanīt, ” skaidro Samsung “Skolēna digitālais IQ” programmas partnere, Bērnu un pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe, vecāku atbalsta grupu vadītāja Elīna Bārtule.

Eksperti atzīst, ka strādāšana, mācīšanās attālinātā režīmā negatīvi ietekmē socializēšanās spējas un, lai gan ilgu laiku nav bijusi tāda iespēja, it īpaši bērniem un jauniešiem ir svarīgi atgriezties ierastajā, pirms pandēmijas ikdienā, tiekoties klātienē un veiksmīgi socializējoties. Visā pasaulē izstrādā mehānismus, kā droši atgriezties pie mācībām klātienē. Lai gan klātienes formāts ir labāks bērnu fiziskajai un mentālajai veselībai, var paiet laiks, kamēr bērni atkal pierod pie atgriešanās skolā un pārmaiņu posms rada jaunus izaicinājumus.

Pazīmes, kas varētu liecināt par grūtībām, novērojot ilgstošākā periodā:

– Izmaiņas apetītē,

– Svara kritums vai pieaugums,

– Grūtības iemigt, celšanās naktīs un grūtības atkārtoti iemigt, ilgstoša neizgulēšanās,

– Biežas galvassāpes,

– Neizskaidrojams nogurums, enerģijas trūkums,

– Grūtības koncentrēties un pabeigt darbus,

– Izvairīšanās no draugiem un sociālām aktivitātēm,

– Sekmju pasliktināšanās,

– Pārmērīga raizēšanās,

– Paškaitējoša uzvedība (graizīšana, dedzināšana, sevis sišana u.c.),

– Agresīva uzvedība.

Kā šādos gadījumos palīdzēt?

“Pazīmes var būt dažādas un to intensitāte var mainīties un atšķirties. Pusaudži mēdz bieži slēpt no vecākiem, kā jūtas patiesībā. Būtiski ir pievērst uzmanību pozitīvu attiecību veidošanai, lai par grūtībām bērns spētu izstāstīt un vecāki spētu laikus pamanīt izmaiņas jaunieša noskaņojumā, uzvedībā un fiziskajā veselībā. Mentālo veselību var ietekmēt dažādi faktori – attiecības ar vienaudžiem vai ģimenē, fiziskā veselība, ilgstošs stress, sociālā vide, attiecības skolā u.c.
Ja pamanāt kādu bērnam neierastu uzvedību vai fiziskās izmaiņas, tas būtu jāizrunā un jāmeklē kopīgs risinājums. Nepieciešamības gadījumā noteikti jāvēršas pēc palīdzības,” iedrošina E.Bārtule.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.