Reklāma

Eirobarometra aptauja: eiropieši par pasaulē nozīmīgāko problēmu atzinuši klimata pārmaiņas

Foto: pexels.com

Kā liecina jauna 5.jūlijā publicēta Eirobarometra aptauja, eiropieši par pasaulē nozīmīgāko problēmu atzinuši klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu uzskata vairāk nekā deviņi no desmit aptaujātajiem (93 %), bet par ļoti nopietnu problēmu – gandrīz astoņi no desmit respondentiem (78 %). Uz jautājumu, kura problēma pasaules mērogā, viņuprāt, ir pati nozīmīgākā, vairāk nekā ceturtdaļa respondentu (29 %) izvēlējās kādu no šiem variantiem: klimata pārmaiņas (18 %), dabas degradācija (7 %) un piesārņojuma izraisītas veselības problēmas (4 %), vēstīts europa.eu mājaslapā.

Rīcībpolitisko pasākumu ziņā deviņi no desmit eiropiešiem (90 %) piekrīt, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina līdz minimumam un vienlaikus būtu jākompensē atlikušās emisijas, lai līdz 2050. gadam padarītu ES klimatneitrālu. Gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (87 %) uzskata, ka ir svarīgi, lai ES izvirzītu vērienīgus mērķrādītājus atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšanai, un tikpat daudz aptaujāto – ka ir svarīgi, lai ES nodrošinātu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss: “Neraugoties uz pandēmiju un ekonomiskajām grūtībām, ar ko saskaras eiropieši, joprojām vērojams liels atbalsts klimatrīcībai. Eiropieši apzinās ilgtermiņa riskus, ko rada klimata un bioloģiskās daudzveidības krīze, un sagaida, ka industrija, valdības un Eiropas Savienība rīkosies. Šīs Eirobarometra aptaujas rezultāti ir signāls politiķiem un uzņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisiju tie vēl vairāk motivē pabeigt tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar kuru iepazīstināsim šomēnes un kas ļaus nodrošināt klimata mērķrādītāju sasniegšanu.”

Lielākā daļa (64 %) ES iedzīvotāju jau tagad individuāli kaut ko dara klimata labā un savā ikdienā apzināti izdara ilgtspējīgas izvēles. Atbildot uz jautājumu, kurš ir atbildīgs par klimata pārmaiņu novēršanu, aptaujātie uzsvēra, ka līdztekus individuālai rīcībai vajadzīgas arī strukturālas reformas, kas būtu jāīsteno valstu valdībām (63 %), uzņēmumiem un industrijai (58 %) un ES (57 %). Vairāk nekā astoņi no desmit aptaujātajiem eiropiešiem (81 %) piekrīt, ka tīrai enerģijai būtu jāsaņem lielāks publiskais finansiālais atbalsts pat tad, ja tas nozīmētu mazākas subsīdijas fosilajam kurināmajam. Trīs ceturtdaļas eiropiešu (75 %) uzskata, ka investīcijām ekonomikas atveseļošanā galvenokārt vajadzētu būt vērstām uz jauno zaļo ekonomiku.

Nav šaubu, ka cīņa pret klimata pārmaiņām paver iespējas ES iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai. Gandrīz katrs astotais respondents (78 %) domā, ka rīcība klimata jomā veicinās inovāciju, kas savukārt palielinās Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tāpat teju katrs astotais respondents (78 %) piekrīt, ka tad, ja ES speciālās zināšanas par tīrām tehnoloģijām popularizēsim valstīs ārpus ES, tas palīdzēs radīt jaunas darbvietas Eiropas Savienībā. Septiņi no desmit eiropiešiem (70 %) uzskata, ka ES ekonomika būs ieguvēja no fosilā kurināmā importa samazināšanas. Vairāk nekā septiņi no desmit eiropiešiem (74 %) ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņu radītā kaitējuma izmaksas ir daudz augstākas nekā investīcijas, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.