Agita Bērziņa
Alūksnes novadā pagājušajā nedēļā kādā zemnieku saimniecībā lācis uzbruka govij. Saimniecības īpašniece Iveta notikuma brīdī klāt nebija, bet nagu atstātās pēdas uz govs muguras liecina, ka uzbrucējs bija tieši lācis. “Cieta lielākā govs, barvede. Kas tur tobrīd darījās, nezinu. Mājlopi bija aplokā, vien no rīta ieraudzījām, kas noticis. Govi nācās likvidēt, jo tai bija paralizēta mugurpuse, visticamāk, cietis mugurkauls. Protams, žēl, bet neko nevar darīt. Ja dzīvnieks būtu gājis bojā uzreiz, tie būtu ļoti lieli zaudējumi. Varējām nodot kā gaļas lopu,” saka Iveta.
Par to, ka tuvējā apkārtnē mīt lācis, Iveta zinājusi. “Blakus saimniecībā iepriekš saskādēja bišu stropus. Tepat vien viņš dzīvo, jāgaida kad nāks nākamreiz. Darīt neko nevar, jo lāči ir aizsargājami. Iespējams, rudenī pirms gulētiešanas viņš vēl ko izdomās darīt. Risinājuma nav,” saka viņa.
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Bejas nodaļas vecākais mežzinis Andris Mičulis stāsta, ka gadījums noticis Mālupes pagastā. “Lāču klātbūtne pierobežas mežos, Mālupē, Liepnā, Mārkalnē, ir manāma visu laiku. Arī pats esmu redzējis pēdas un citas viņu darbības pazīmes, piemēram, skrāpējumus kokos, kur lācis trinis nagus, vai egli, kur kasījis muguru. Cits dzīvnieks tā neuzvedas, tā ir lācim raksturīga uzvedība. Pagājušajā vasarā zemnieku saimniecībā “Bitītes” Mālupes pagastā vismaz trīs reizes konstatējām lāča izpostītas bišu dravas. Pieļauju, ka tas ir viens un tas pats lācis,” saka A.Mičulis.
Vairāk par lāčiem, kuri dzīvo Alūksnes novadā, varēs lasīt nākošnedēļ laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Reklāma