Skolēnu skaita samazināšanās rada problēmas nokomplektēt klases gan Alūksnes un Apes novada, gan citu novadu skolās. Šobrīd aktīvi tiek disktēts par minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolu klasēs, turklāt Finanšu ministrijā uzskata, ka būtu jārunā arī par skolēnu skaita noteikšanu pamatskolās.
Ziedīte Aigare, LIZDA Alūksnes un Apes novadu arodorganizācijas vadītāja
Skolu pastāvēšana – pašvaldības izšķiršanās
Skolēnu skaits klasē ir būtisks. Ja klasē ir tikai 2 vai 3 bērni, tad viņu izglītošanas izmaksas pašvaldībai ir ļoti lielas. Optimāls variants ir 10 skolēni, kas tagad ir nepieciešami pārejas periodā, bet pēc tam vajadzēs vismaz 12 skolēnus vidusskolu klasēs, lai tā varētu pastāvēt. Pašlaik statistika liecina, ka vismaz sešu septiņu gadu perspektīvā novadā nav paredzams skolēnu skaita pieaugums. Tāda situācija ir daudzviet valstī. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kuri mācās skolās ar nepietiekamu audzēkņu skaitu, būs jāizvēlas cita dzīvesvietai tuvākā vidusskola.
Pagaidām mūsu novados visas skolas pastāv un nevienu nav paredzēts likvidēt. Lai gan Liepnas un Gaujienas vidusskolā nav 10.klases, arī tās darbu turpina. Šāda situācija ir koks ar diviem galiem. Nostādne – izglītību nodrošināt iespējami tuvu dzīvesvietai – attiecas uz jaunāko klašu skolēniem. Pēc pamatskolas beigšanas jaunieši turpina izglītību ne tikai vidusskolās, bet arī dažādās profesionālajās mācību iestādēs, uz kurām nereti ir jāmēro tāls ceļš. Arī tad, kad es mācījos vidusskolā, daudzi uz mācībām brauca un dzīvoja internātā. Lai kā mums tas nepatiktu, ir loģiski, ka skolēnu skaits daudz ko ietekmē. Sākot šo mācību gadu, tika nosauktas skolas, kurās ir gaidāma reorganizācija. Vai un kad tā notiks, par to lems pašvaldība. ◆
Risks pazaudēt vidusskolu un jauniešus
Laimonis Sīpols, Alūksnes novada domes deputāts
Ja Liepnas vidusskolā nebūs vairs 10. – 12.klases, tad tā būs pazaudēta. Kas tiks aizslēgts, to vairs neatvērs. Turklāt ir skumji, ka šie jaunieši, iespējams, dosies uz kādu citu, nevis uz Alūksnes ģimnāziju vai vidusskolu. Jau tagad ir tāda prakse, ka nereti izvēlas skolu, kuras tuvumā dzīvo radi. Tiesa, ar nelielu skolēnu skaitu pašvaldībai skolu uzturēt ir grūti. Arī perspektīvā nekas labāks nav gaidāms, jo bērni nedzimst tik, cik mēs vēlētos. Manuprāt, būtiska ietekme ir ekonomikas un sociālās jomas attīstībai. Pierobežas novados nav tādu attīstības iespēju kā Pierīgā, līdz ar to nav arī darbavietu. Valstī trūkst līdzsvarotas attīstības, tāpēc no šejienes aizbrauc gan uz lielākiem centriem, gan uz ārzemēm. Ja izdosies piesaistīt investorus veselības centra izveidei Alūksnē un citu biznesa ideju īstenošanai, tad tiks radītas ne tikai darbavietas, bet arī iespējas pakalpojumu jomas attīstībai arī Alūksnei apkārtējos pagastos. Ja tiks asfaltēts ceļš uz Liepnu, tad, protams, iespējas palielināsies arī šī pagasta iedzīvotājiem. Jaunlaicenē top ražotne, jo tā atrodas izdevīgākā ģeogrāfiskā situācijā – tuvu Vidzemes šosejai, pa kuru ērti var transportēt izejvielas un produkciju. Kurš investors būs gatavs ieguldīt līdzekļus ražotnē Liepnā, ja uz to vairākus mēnešus gadā ir slēgts grants seguma ceļš? Tiesa, satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir solījis šo ceļu sakārtot. ◆
Primārais tomēr ir bērni, nevis nauda
Dina
Meistere, Apes vidusskolas direktore
Apes vidusskolas klašu pastāvēšana perspektīvā ir atkarīga no daudziem faktoriem: kur izglītību turpinās Trapenes un novada pamatskolas beigušie, kā arī Jaunlaicenes un citu apkārtējo pagastu bērni, vai viņi izvēlēsies Apes vidusskolu? Diemžēl daļā sabiedrības ir iesakņojusies atziņa, ka labi ir tur, kur manis nav. Tāpēc daudzi dodas prom no Apes uz Smilteni vai Valmieru. Jautājām vecākiem, kāpēc tā notiek, lai gan Apē var iegūt labu vidējo izglītību – tās kvalitāte ir augsta. Tika secināts, ka mazajās klasēs nav tusiņu, tāpēc jaunieši vēlas mācīties lielākās pilsētās, kur ir daudzveidīga un aktīva sabiedriskā dzīve. Tomēr ceram, ka vismaz dažus gadus varēsim izpildīt valstī noteiktās klašu piepildījuma normas.
Atšķirība ir jūtama, ja klasē mācās 3 vai 15 audzēkņi. Taču mācību stundas kvalitāte tāpēc nemainās. Skolotājam abos gadījumos ir jāiegulda līdzvērtīgs darbs. Tagad daudz tiek diskutēts par skolotāju jauno darba samaksas modeli. Taču šīs runas ir bez seguma, tajās vairāk ir emociju nekā faktu un pētījumu. Jaunā skolotāju darba samaksas modeļa aprēķini tiek veikti ārpus novada skolām, tāpēc nezinām, kāds ir pamatojums. Lai gan modelis tiek izstrādāts jau vairākus gadus, tas nav līdz galam izdomāts. Aprēķini liecina, ka Apes skola būs zaudētāja, lai gan tajā ir visi klašu komplekti. Savukārt mazās lauku skolas ar apmēram 50 audzēkņiem būs ieguvējas. Tas, manuprāt, ir paradokss. ◆
