Latvijā būtiska problēma ir liels pašvaldību skaits. Tām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze, tāpēc daļa pašvaldību nespēj īstenot visas ar likumu noteiktās funkcijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvājusi turpināt administratīvi teritoriālo reformu, lai pašvaldības atkal apvienotos lielākos novados. Apspriešanai tiek piedāvāti divi reformas modeļi – ar 49 pašvaldībām un deviņām republikas pilsētām un ar 29 pašvaldības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem.
Apvienošana ļaus novadiem attīstīties līdzsvaroti
Kaspars Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas pabeigta 2009.gadā, vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, piemēram, novadā nav vismaz 4000 iedzīvotāju. Vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, kas būtiski apgrūtina līdzsvarotu teritorijas attīstību. Novadi ir ļoti neviendabīgi pēc iedzīvotāju skaita, kas ietekmē pašvaldību nodokļu ieņēmumus. Nevienlīdzīgā situācija rada apstākļus, ka bagātākās pašvaldības var atļauties atbalstīt savus iedzīvotājus un nodrošināt nepieciešamo sociālo atbalstu, bet nabadzīgākās pašvaldības nespēj nodrošināt pat likumā noteiktās funkcijas bez papildu finansējuma. Ministrijas sagatavotā piedāvājuma mērķis ir mazināt nevienlīdzību, uzlabot valsts pārvaldi, palīdzēt sekmīgāk un līdzsvarotāk attīstīties novadiem. Publiskai diskusijai tiek piedāvāti divi iespējamie pašvaldību apvienošanās modeļi. Viens no apvienošanās variantiem paredz noteikt, ka Latvijā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā veidos 49 novadus un deviņas republikas pilsētas. Kā otru iespēju ministrija piedāvā 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Šo ieceri ministrija rosina īstenot ar grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas patlaban ir izskatīšanā Saeimā un kas paredz pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos. Lēmums, kuru no apvienošanās variantiem apstiprināt, tiks pieņemts pēc plašām diskusijām ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem. ◆
Izmirstošas teritorijas pievienos agrāk vai vēlāk
Astrīda Harju, Apes novada domes priekšsēdētāja
Tā ir vēl tāla nākotne, jo reformu paredzēts īstenot līdz 2021.gadam. Tagad vērtēsim iestrādes un iespējas palielināt pakalpojumu klāstu, veicināt mobilitāti, vairot darbavietu skaitu… Tie visi ir mainīgi lielumi. Pašlaik ministrija piedāvā divus reformas modeļus, un tas ir labi. Vienā modelī Apes novadu cer apvienot ar Alūksnes novadu, savukārt otrā modelī mūsu pašvaldību varētu iekļaut teritorijā, kas tiek veidota ap Smilteni. Pagaidām nav iespējams pateikt, kas Apes novadam būtu labāk. Tiesa, šobrīd Apes novada pašvaldība nevar saņemt projektu finansējumu, kas ir paredzēts tikai attīstības centru teritorijām. Tādi ir Alūksne un Smiltene. Taču neviens nevar arī galvot, ka šī nauda atnāks līdz Apes novadam, kad tas būs apvienojies ar kādu no attīstības centru teritorijām. Tagad reforma paredz veidot puslīdz vienādas novadu teritorijas. Taču to attīstības iespējas tāpat būs atšķirīgas. Piedalījos Saeimas ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā sprieda, ko iesākt ar depopulizētām jeb izmirstošām teritorijām. Gan Apes, gan daļēji Alūksnes novads tajās ietilpst. Varbūt Smiltenes novadā ir citādāk, jo tur ir jūtams uzņēmējdarbības uzrāviens. Manuprāt, nevajag reformu īstenot mākslīgi. Lielāku novadu veidošanos noteiks citi faktori – vai ir brīvas darbavietas, iedzīvotāju un bērnu skaits… Ja kāda teritorija ir izmirstoša, tā agrāk vai vēlāk tiks kaut kam pievienota. Savukārt pašvaldība ar attīstības iespējām, kas ir vienlīdzīgas ar kaimiņiem, var veidot sadarbības modeli, taupot resursus un deleģējot funkcijas vai pērkot pakalpojumus. Apes novada dome deleģējusi izglītības un būvvaldes funkcijas Alūksnes novadam, bet pašvaldības policijas pakalpojumus mums nodrošina Smiltenes novada dome. Iespējams, līdz 2021.gadam situācija būs daudz skaidrāka. ◆
Reģionu centros ir jāsaglabā valsts iestāžu funkcijas
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs
Reģionālo attīstības centru apvienības sēdē centru vadītājus iepazīstināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvātajiem reformas modeļiem. Uzklausījām ministru Kasparu Gerhardu, bet nekādu lēmumu nepieņēmām. Apvienībā ietilpstošo pašvaldību vadītāji uzskata, ka svarīga ir ne tikai novadu skaita optimizācija. Ir nepieciešama skaidrība, kas un kā tiks darīts, lai reģionos saglabātu valsts iestāžu funkcijas. Uzskatām, ka reģionu attīstības centros tās ir jāsaglabā. Ja katra ministrija īstenos savu politiku, nerēķinoties un nedomājot par kopējo mērķi, tad mūs nekas labs negaida. Līdzšinējā rīcība liecina, ka katrai ministrijai ir atšķirīga izpratne par reģionālo centru attīstību un nozīmi. Alūksnes novada iedzīvotāji Lauku atbalsta dienesta pakalpojumus var saņemt galvenokārt Gulbenē, ar dabas aizsardzību saistītus jautājumus risināt Madonā, uzņēmumu reģistrēt dodas uz Valmieru… Vai tāds ir attīstības centrs, kurā nav pieejamas valsts iestādes?
Alūksnes novadu neskars izmaiņas, kas saistītas ar reformas īstenošanu. Vienīgi nav zināms, kādu lēmumu pieņems Apes novads, vai tas pievienosies Alūksnes vai Smiltenes novadam, jo abus variantus piedāvā reformas modeļi. Tā būs Apes novada iedzīvotāju izvēle. Nevar noliegt, ka 119 pašvaldības, kas tika izveidotas iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ir pārāk liels skaits. Tomēr arī tagad piedāvātie reformas varianti ir jāpēta pamatīgāk. Varbūt labāku variantu var atrast, izvēloties vidējo starp piedāvātajiem modeļiem – 58 un 29 novadiem. Dzīve pati parāda, kur veidojas potenciālie attīstības centri un kur to eksistence ir apšaubāma. Nevar uz kartes savilkt apmēram vienādas teritorijas, kur ap centru iznāk 30 kilometru attālums, rēķināt iedzīvotāju skaitu un citus kritērijus. Jāvērtē, kā būs labāk katras teritorijas iedzīvotājiem. ◆
