Svētdien, 4.oktobrī, tika atzīmēta Pasaules dzīvnieku aizsardzības
diena. Ugunsdzēsēji glābēji šogad devušies palīgā jau vairāk nekā 600
dzīvniekiem, tāpēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD)
aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem mīļdzīvniekiem,
lai viņi nenonāktu nelaimē.
Šogad ugunsdzēsēji glābēji veikuši
jau 4605 glābšanas darbus un no tiem 668 gadījumos palīdzība bija
nepieciešama tieši dzīvniekiem. Apkopotā statistika liecina, ka
visbiežāk ugunsdzēsēji glābēji palīdzējuši bezpalīdzīgā situācijā
nonākušiem mājdzīvniekiem – 376 gadījumos, savukārt 259 gadījumos
savvaļas dzīvniekiem un putniem, savukārt 33 gadījumos – mājputniem un
mājlopiem.
Ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama gan
laukos, gan arī pilsētās mītošajiem dzīvniekiem – šogad 256 gadījumos
glābēji steigušies palīgā dzīvniekiem novados, 248 gadījumos –
dzīvniekiem Rīgā un 164 gadījumos devušies uz citām republikas pilsētām.
Visbiežāk
dažādās nelaimēs nokļuva kaķi – 299 gadījumos glābēji devās palīgā
kaķiem, kuri uzrāpās kokā un paši it kā netika lejā, ielīda caurulēs vai
arī iekrita ventilācijas šahtās un akās. Tomēr visbiežāk izrādījās, ka
kaķiem, kas atradās kokos, glabēju palīdzība nebija nepieciešama un viņi
paši spēja nokāpt no koka vai jumta, līdzko glābēji viņiem pietuvojās.
Visvairāk šādu izsaukumu, kuros kaķi atradās augstumā, bet īstenībā
viņiem glābēju palīdzība nebija nepieciešama, saņemti martā un aprīlī.
Otrajā
vietā ierindojas putni – 132 gadījumos kaijas, vārnas, baloži, pīles,
stārķi, gulbji un citi putni bija nokļuvuši nelaimē, piemēram, ielidoja
ventilācijas šahtā un nevarēja izkļūt laukā, sapinās makšķernieku auklā
utt.
Trešajā vietā ir izsaukumi uz glābšanas darbiem, kuros
palīdzība bija nepieciešama suņiem, kopumā 75 reizes. Desmit gadījumos
suņi bija iekrituši akās un saviem spēkiem netika ārā – interesanti, ka
vienā gadījumā suns bija iekritis akā kopā ar lapsu. Lauku reģionos
nereti ugunsdzēsēju glābēju palīdzība ir nepieciešama meža dzīvniekiem
vai lieliem mājlopiem, piemēram, meža dzīvnieki ir ielūzuši ledū,
mājlopi iekrituši akā, iestiguši dubļos vai vircas bedrē.
Ne
visos gadījumos, steidzoties palīgā nelaimē nokļuvušam dzīvniekam, šo
palīdzību arī izdodas un ir iespējams sniegt. Gadās, ka cilvēks, kurš
izsaucis glābējus, iebilst cauruma izsišanai sienā. Šādos gadījumos
ugunsdzēsēji glābēji palīdzēt dzīvniekiem nevar. Nereti bez apkārtējo
cilvēku palīdzības nebūtu iespējams izglābt mājlopus, kas iekrituši akās
vai bedrēs. Tieši apkārtējo cilvēku piesaistītā traktortehnika ir
sekmējusi dzīvnieku ātru izvilkšanu no bedres.
VUGD atgādina, ka
iedzīvotājiem ir jāpieskata un jāparūpējas par saviem četrkājainajiem
draugiem, lai nevērības vai neuzmanības dēļ dzīvnieki neciestu.
Piemēram, dzīvojamo māju iemītniekiem ir jāizvērtē, vai gadījumā, ja
logs tiek atstāts vēdināšanas režīmā, ar četrkājaino draugu nevar notikt
kāda nelaime.
Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka ugunsdzēsēji glābēji
dodas palīgā ne uz visiem izsaukumiem, kuros nepieciešama palīdzība
dzīvniekiem: gadījumos, ja dzīvnieks ir slims vai cietis, tad viņam var
palīdzēt tikai veterinārārsts. Ugunsdzēsēji glābēji dodas uz tiem
izsaukumiem, kuros nelaimē nokļuvušais dzīvnieks atrodas tādā situācijā,
no kuras viņš nevar izkļūt pats saviem spēkiem un ir apdraudēta viņa
veselība un dzīvība.
VUGD aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un līdzcietīgiem – parūpēties par mājdzīvniekiem, lai tie nenokļūtu nelaimē!
