Siltajā laikā strauji aug ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cieš bērni un pusaudži. Visbiežāk tas notiek, pārvietojoties ar dažādiem mikromobilitātes līdzekļiem, piemēram, velosipēdiem un elektroskrejriteņiem. Bērnu labais piemērs ir pieaugušie, tostarp vecāki, kuri ar priekšzīmīgu rīcību ceļu satiksmē veido drošus bērnu paradumus uz ceļa.

Droša pārvietošanās uz ceļa ir saistīta ne tikai ar satiksmes noteikumu ievērošanu, bet arī ar atbilstošu drošības līdzekļu lietošanu, piemēram, ķiveru un bērnu sēdeklīšu izmantošanu. “Viss sākas bērna dzīves pirmajos gados. Jau no zīdaiņa vecuma bērnu automašīnā sprādzē sēdeklītī. Bērnā iekodējas informācija, ka tā tam ir jābūt. Ja kādreiz jau lielāku bērnu vecāki aizmirst piesprādzēt, viņš to atgādina. Jo zina, ka tā jābūt, un tā ir pamatvērtība,” norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. Bērnu var pasargāt divos veidos – fiziski un mācot. Drošības noteikumu ievērošanu nosaka arī likumi un normatīvie regulējumi, taču liela nozīme ir arī izpratnei un attieksmei. Tieši vecāku priekšzīme ir vislabākā ceļazīme.

Vairāk auto, vairāk avāriju

“Bērni ceļu satiksmes negadījumos šogad cietuši būtiski vairāk kā iepriekšējos gados. Viens no izskaidrojumiem – pati dzīve ir mainījusies. Satiksme ir intensīvāka. Pēdējos desmit gados vieglo automašīnu skaits Latvijā pieaudzis par 200 000, kas nozīmē arī to, ka bērni daudz vairāk tiek vesti. Ir arī citi jauni izaicinājumi – mobilie telefoni, austiņas, elektriskie skrejriteņi. Risku problēmu ir daudz. Turklāt šajā intensīvajā laikmetā vecākiem saviem bērniem ir mazāk laika. Satrauc tas, ka vecāki pavirši izturas pret labi zināmām drošības lietām. Pirms gada veicām pētījumu un secinājām, ka 40 % gadījumu bērni sēdeklītī nav piesprādzēti. Tā ir ļoti liela paviršība. Līdzīgi ir ar velo ķiverēm. Līdz 12 gadiem tās ir obligātas, bet tikai trešdaļai bērnu tādas ir,” stāsta A. Aksenoks un norāda, ka arī paši vecāki bieži vien nav labs piemērs – automašīnā mēdz nesprādzēties, ar velosipēdu brauc bez ķiveres, vizina bērnus ar elektroskrejriteņiem.

Jāievēro bez diskusijām

“Nereti bērnam nepatīk sēdeklītī būt piesprādzētam, viņš var negribēt likt galvā ķiveri, skrienot ar līdzsvara riteni, bet ir svarīgi izturēt vecākiem bērna raudas un protestu līdz galam un nepieļaut atkāpes. Noteikumus ir daudz vieglāk ievērot, ja tas darīts no paša sākuma. Ja vecāks ir nelokāms drošības noteikumos, arī bērnam ir vieglāk tos pieņemt,” norāda Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas bērnu psihiatre Karīna Beinerte. TV un radio raidījumu vadītāja, divu meitu mamma Rūta Dvinska teic, ka viņa kā intuitīvi pati jutusi, kuri ir tie drošības noteikumi, par kuriem diskusiju nav. Ķiveru izmantošana un sprādzēšana sēdeklītī ir vieni no tiem. “Ja manām meitenēm jautāsiet, kas automašīnā ir pirmajā vietā, viņas atbildēs – drošība. Nekas nav vērtīgāks par bērnu drošību un dzīvību. Jā, ne vienmēr ir bijis viegli, bet cīņa ir izturēta un mašīnā vienmēr braucam droši,” teic R.

Dvinska. Lai rādītu labāko piemēru meitām, viņa apņēmusies, braucot ar velosipēdu, arī pati galvā likt ķiveri. “Kādēļ vajag ķiveri? Kad nopērkam jaunu mobilo telefonu, ekrānam uzliekam aizsargplēvi. Kāpēc? Lai aizsargātu. Tieši tāpat ir ar veselību. Ja varam traumēt galvu, kāpēc to nesargājam?” retoriski jautā Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurgu asociācijas prezidents Jānis Upenieks.

Drūma statistika

“Nepietiek ar to, ka bērnu iesēdina auto sēdeklītī un piesprādzē. Bieži vien bērniem jostas nepatīk un viņi mēģina no tām atbrīvoties, palikt zemāk. Ja tajā brīdī notiek sadursme, josta savu funkciju nepilda. Tieši pretēji – izdara vairāk kaitējuma kā tad, ja jostas nebūtu vispār. Trieciena spēks aiziet uz iekšējiem orgāniem, mugurkaulu, traumas ir smagas. Bērni to izdara klusiņām, un vecāki to pat var nepamanīt. Aicinu vecākus ik pa laikam paskatīties, vai bērns joprojām ir piesprādzējies pareizi,” aicina J. Upenieks. Diemžēl ik gadu palielinās to bērnu skaits, kuri ceļu satiksmes negadījumos gūto traumu dēļ nonāk Bērnu slimnīcā. No šī gada sākuma līdz 20. jūlijam ceļu satiksmes negadījumos cietuši un Bērnu slimnīcā nonākuši 149 bērni. Saistībā ar elektroskrejriteņiem traumas guvuši 42 bērni. 54 bērni, kas nonākuši Bērnu slimnīcā, atzinuši, ka trauma gūta saistībā ar velosipēdu izmantošanu – gan krītot no braucamā, gan ciešot situācijās, kad kāds cits uzbrauc virsū. “Nereti vecākiem nepatīk mediķu uzdotie jautājumi par to, kā nelaime notikusi, bet ir svarīgi, kā trauma radusies. Bieži vien no tā atkarīgs, kāda veida bojājums varētu būt un kā jārīkojas. To visu nejautājam, lai mācītu vai nosodītu. Reizēm arī paši pusaudži neizstāsta pilnīgi visu,” saka J. Upenieks.

Uzziņai

Ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumu, kuros cieš bērni, specifiku, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” (CSDD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Valsts policijas kampaņā “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme” vērš uzmanību uz trīs būtiskām, ar ceļu satiksmes drošību saistītām situācijām:

■ lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti, līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot;

■ bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam;

■ līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt, un tas ir transportlīdzeklis vienai personai.