Eiropas ceļu policijas tīkla rīkotajā akcijā par drošības jostu lietošanu no 7. līdz 13.septembrim Vidzemē pārbaudīti 1083 transporta līdzekļi. Konstatēts, ka ceļu satiksmes drošības normas netiek ievērotas 196 gadījumos – 164 gadījumos drošības jostas nav lietojuši transportlīdzekļu vadītāji, 31 gadījumā pasažieri un vienā gadījumā konstatēts, ka bērns netiek pārvadāts savam vecumam atbilstošā bērnu sēdeklītī. Drošības josta ir obligāta un nav neērts aksesuārs, ja cilvēks ir spējīgs uzņemties atbildību pats par savu dzīvību un savu līdzbraucēju dzīvībām. Bieži vien nav nepieciešama nopietna sadursme, lai straujas bremzēšanas vai pat nelielas sadursmes rezultātā, piemēram, nepiesprādzējies pasažieris, ar savu ķermeni savainotu citus automašīnā esošos. Taču piesprādzējoties, drošības josta šādā situācijā ķermeni nofiksē un notur sēdeklī
Alūksnes pusē daudzi nelieto drošības jostas
Sintija Virse, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore
No 7. līdz 13.septembrim tika veikta pārbaude. Tajā tika konstatēts, ka visvieglprātīgākā attieksme pret drošību ir autovadītājiem Cēsu apkārtnē, kur no 101 pārbaudītā transportlīdzekļa 65 automašīnu vadītāji un 11 pasažieri nelietoja drošības jostas. Līdzīga situācija bija Alūksnes pusē, kur no 31 pārbaudītā transportlīdzekļa administratīvo sodu saņēma 28 vadītāji un 4 pasažieri. Vadītāji nelabprāt piesprādzējas arī Gulbenē un Madonā. Turpretim Limbažu pusē, kur tika pārbaudīts visvairāk – 483 transportlīdzekļi, nebija piesprādzējušies vien 15 automašīnu vadītāji un 4 pasažieri. Arī Valmieras pusē bija vērojama salīdzinoši pozitīva aina. Spriežot pēc statistikas datiem, visapzinīgākie cilvēki dzīvo Valkas pusē, kur tikai viens transportlīdzekļa vadītājs brauca bez drošības jostas.
Analizējot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus, var secināt, ka drošības josta nereti varēja glābt dzīvību, ja tā tiktu lietota. Arī nesenā avārija Burtnieku novadā uz autoceļa Valmiera – Matīši – Mazsalaca, kurā dzīvību zaudēja 43 gadus vecs vīrietis, varēja nebūt tik traģiska. Sākotnējā informācija liecina, ka vadītājs, iespējams, nebija piesprādzējies un avārijas brīdī tika izsviests no automašīnas, kritienā gūstot smagas traumas, kas izdzēsa dzīvību. Protams, šo versiju varēs apstiprināt tikai pēc tam, kad tiks saņemti visu ekspertīžu rezultāti. Policija arī turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību tam, vai transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri ievēro ceļu satiksmes drošības normas. ◆
90 procentos avāriju var glābt dzīvību
Zigurds Kalniņš, autosacīkšu braucējs
Autosacīkstēs tiek izmantotas 6 punktu drošības jostas, jo tur ir liels ātrums un riskantas situācijas. Ja kārtīgi nepiesprādzējas vai jostas ir vaļīgas, var gūt savainojumus. Tiesa, ir gadījies, ka ikdienā, braucot nelielā attālumā, esmu grēkojis – nepiesprādzējos. Manuprāt, pilsētā tieši pārvietošanās no punkta A līdz punktam B, kas atrodas kilometra attālumā, ir lielākā problēma. Tomēr arī šajā īsajā ceļā var visādi gadīties – kāda cita automašīna uzbrauc vai nogriež ceļu, notiek sadursme. Gadās redzēt, ka arī lielākos attālumos uz šosejas nebūt ne visi brauc piesprādzējušies. Automašīnas vadītājs ir atbildīgs ne tikai par sevi, bet arī par pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem. Tāpēc sevišķi tagad, kad man ir bērni, iesēžoties mašīnā, vispirms piesprādzējamies. Viņiem ir sēdeklīši ar 4 punktu drošības jostām. Pieaugušajiem automašīnās ir 2 punktu drošības jostas – pār plecu un vidukli, bet bērniem – pār abiem pleciem un abiem sāniem. Ir ļoti svarīgi jau no mazotnes stingri prasīt un skaidrot, cik tas ir nepieciešami drošībai. Lai saprastu, kas notiek, ja strauji nobremzē, to nodemonstrēju. Tagad mazie gandrīz automātiski vispirms piesprādzējas, tiklīdz iekāpjam mašīnā. Kad es augu, drošības jostu nebija, tāpēc bērni sēdēja vecākiem klēpī. Mūsdienās jāveido paradums lietot drošības jostu. ◆
Nevar mainīt braucēju raksturu
Pēteris Kučiks, ārsts reanimatologs
Protams, ir nācies saskarties ar situācijām, kad jāglābj avārijās cietušo dzīvība. Nevaru gan konkrēti atcerēties gadījumus, kad traģiskas sekas bijušas tāpēc, ka nav lietotas drošības jostas. Man pašam ir izveidojies reflekss – drošības jostu uzlieku jau pirms izbraukšanas no garāžas. Ja kādam šī ieraduma nav, tad viņš to nedara. Mani gan vairāk uztrauc, ka automašīnas vadītājam ir smēķis mutē un telefons rokā, bet brauc ar lielu ātrumu. Manuprāt, katra cilvēka rīcību nosaka raksturs. Ja kāds ir nevērīgs vai ātrs braucējs, tad tāds viņš būs. To gandrīz nav iespējams ietekmēt. Tāpēc par nepieciešamību lietot drošības jostas var runāt, bet tam nebūs rezultātu.
Kā astrologs varu teikt – katram ir noteikts mūža garums. Ja tas ir paredzēts īss, cilvēks steidzas, jo viņam sevi ir jāizdedzina. Tā tas ir ieprogrammēts. Kam liktenis ir atvēlējis vairāk laika, tie ir lēnīgāki un prātīgāki. Tiesa, arī nevērīgie par jostu atceras tad, kad zina – iespējama policijas kontrole un sods. Taču citur viņi drošībai atmet ar roku. Vai tad tas ir grūti – uzlikt jostu? Nedaudz cilvēki mainās līdz ar gadiem un dzīves pieredzi, cenšoties ievērot sabiedrības likumus. ◆
