Cīņa ar latvāņiem turpinās

Alūksnes novada pašvaldības policija jūlija nogalē apsekoja vairākus nekustamos īpašumus visā novada teritorijā. Iemesls – lieli ziedoši latvāņi. Lai arī sodi par latvāņu izplatības neierobežošanu ir bargi, joprojām ir zemju īpašnieki, kuri lietas labā neko nedara. Rezultātā gan nākas maksāt bargus sodus.

Alūksnes novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Gints Teterovskis laikrakstam teic, ka situācija ar katru gadu uzlabojas, nevis pasliktinās. Arī juridiskās personas, vienreiz saņemot bargu sodu, nākamgad uzsāk cīņu ar invazīvās sugas ierobežošanu. Piemēram, Alsviķu pagastā bija īpašums, kur gadiem cīņa ar latvāņiem nenotika, tomēr, saņemot sodu vairāk kā 2000 eiro apmērā, šogad invazīvās sugas izplatīšanas ierobežošana beidzot notiek. “Tomēr joprojām ir īpašumi, kur latvāņi aug un īpašnieki neko nedara. Tie, kuriem īpašumi blakus, ir kā ķīlnieki – viņi izdara un ierobežo, bet tas ir bezjēdzīgi, jo turpat blakus nedara neko un sēklas izplatās tāpat. Ļoti bieži tieši kaimiņi ir tie, kuri informē policiju par latvāņu audzēm un zemes īpašnieku bezatbildību. Protams, šīs vietas lielākoties mums ir zināmas, taču arī šogad atklājās jaunas teritorijas, kur iepriekš latvāņi nebija, piemēram, izcirtumos,” skaidro G. Teterovskis.

Īpašnieka atbildība

Lai mazinātu latvāņa izplatību, nedrīkst pieļaut augu ziedēšanu un sēklu veidošanos, nosaka Ministru kabineta noteikumi. “Ja īpašumā ir latvānis ar ziedkopu, tad latvāņu ierobežošanas pasākumi nav veikti. Ierobežošanas metodes ir vairākas, piemēram, ziedu čemura nogriešana, centrālo rozešu izduršana, nopļaušana, ķīmiskā ierobežošana. Nedrīkst pieļaut sēklu izplatīšanos.

Attīstoties ziedkopai, sēklas jānovāc un jāsadedzina. Ja pašu spēkiem netiek galā, var piesaistīt specializējušos uzņēmumus, kam ir gan nepieciešamais aprīkojums, gan darbaspēks. Pieļauju, ka tas nav lēti, bet zinu, ka pagājušajā gadā viens šāds uzņēmums mūsu pusē strādāja. Vissliktākais ir nedarīt neko, jo latvānis pats neizzudīs,” norāda inspektors.

Bīstams cilvēka veselībai

Nereti zemju īpašnieki nemaz nezina par to, kādu ļaunumu cilvēka veselībai spēj nodarīt latvāņi, tādēļ arī neizprot invazīvās sugas ierobežošanas nepieciešamību, atklāj G. Teterovskis. Sosnovska latvāņa sula ir fototoksiska, kas ir viens no galvenajiem tā bīstamības iemesliem. Ja sula nonāk kontaktā ar ādu un tiek apstarota ar ultravioletajiem stariem (parasti no saulesgaismas), tiek aktivēti toksiski savienojumi. Ja notraipītās ķermeņa daļas nekavējoties netiek nomazgātas, sula var izraisīt ādas kairinājumu un apdegumu, uztūkumu, sūrstošas un ilgstošas čūlas aptuveni 15 līdz 20 stundu laikā pēc kontakta ar augu. Čūlas bieži ir kompaktas, ļoti lielas un ūdeņainas. Var būt nepieciešama pat ādas transplantācija. Cilvēka veselību apdraud ne tikai tieša saskare ar latvāni, bet arī tā izgarojumu ieelpošana. Ja sula nokļūst acīs, var sākties neatgriezeniski procesi, līdz pat aklumam.

Strādā mobili

Latvāņu skarto teritoriju apsekošana ir uzdevums, ko policija nemainīgi veic gadu no gada. Tomēr mainījušās darba metodes, un arī pašvaldības policija savā darbā izmanto mūsdienu tehnoloģijas – šajā gadījumā īpašumus fotografē ar bezpilota lidaparātu jeb dronu. Fotografējot no augšas, situāciju var saprast daudz labāk. Turklāt pašvaldības policijas darbs kļuvis daudz mobilāks, un inspektori kabinetā pavada daudz mazāk laika. “Daudz ko varam izdarīt uzreiz notikuma vietā policijas mikroautobusā. Vajag vien interneta pieslēgumu, un īpašnieku par administratīvā pārākuma procesa uzsākšanu elektroniski varam informēt tajā pašā brīdī, kamēr vēl esam īpašumā. Ja elektroniskā adrese nav mums zināma, sūtām vēstuli pa pastu,” stāsta G. Teterovskis un izsaka vēlmi – pašvaldības policijai nepieciešams jauns mikroautobuss, lai strādāt būtu vēl ērtāk.

Tuvojas pilsētas svētki, tādēļ G. Teterovskis alūksniešiem atgādina sakopt īpašumus, tostarp, nopļaut zāli, lai svētkus varētu svinēt skaistā vidē.