Līdz Vislatvijas Lielajai talkai atlikušas 15 dienas, kad atkal visi esam aicināti doties dabā, lai attīrītu to un labiekārtotu teritoriju, kur dzīvojam. Šogad Lielā talka notiks 25.aprīlī. Lielās talkas organizatori atzīst – savācamo atkritumu ar katru gadu ir mazāk. Lielā talka beigsies 2018.gadā, kad Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tās organizatori cer sasniegt mērķi – ar lepnumu pasludināt Latviju par tīrāko valsti pasaulē!
Dzīvojam skaistā zemē – izbaudām četrus gadalaikus, mums ir upes, ezeri, lauki, meži, pļavas, svaigs gaiss, par ko tikai sapņo citās valstīs, kur tā nav. Bet it īpaši pavasaros aizdomājos par to, kādēļ latvieši tik ļoti nemīl savu zemi… Kāpēc tik daudziem iedzīvotājiem ceļas roka, lai savu skaisto zemi piemēslotu – ar mašīnām vestu atkritumus uz mežu, ceļu malām, autobusu pieturvietām un kur tik vēl ne! Pavasarī, braucot pa savu un kaimiņu novadiem, acis, gribot negribot, ierauga ceļmalās ļoti daudz sadzīves atkritumu – pat nevari piestāt ceļmalā, lai nolauztu kārklu atvases, neuzkāpjot divām pudelēm, kas nu jau pērnajā zālē ieaugušas… Arī pagastos atzīst, ka regulāri tiek lasīti sabiedriskās vietās izmētātie atkritumi – katru dienu! Tas nozīmē, ka neviens cits no malas tos nerada, bet gan paši konkrētās vietas iedzīvotāji. Vēl cits stāsts ir par to, kādēļ gadu no gada mūsu novadā no sadzīves atkritumiem tiek attīrītas vienas un tās pašas vietas, piemēram, gar vecajām dzelzceļa sliedēm vai Lazdu kalniņā Alūksnē. Vai pilsētā beidzot nevar iegādāties videokameru (kaut vienu!), lai pēc sakopšanas šādu vietu novērotu un beidzot pāraudzinātu tos, kuri šīs vietas uzskata par atkritumu izgāztuvēm!
Diemžēl laikam vienmēr būs daļa cilvēku, kuri nesavtīgi gatavi katru gadu iesaistīties Lielajā talkā, un būs otra daļa, kas uz to visu noraudzīsies no malas un maisiem vedīs savus atkritumus uz mežu, metīs to ārā no braucošas automašīnas loga, metīs papīrus, pudeles uz ielas. Uzskatu, ka šobrīd arī Latvijas valstij nav vēlmes ar to cīnīties – politiķi jau “padsmit” gadus diskutē par to, ka Latvijā, tāpat kā Igaunijā, vajadzētu ieviest iepakojuma depozīta sistēmu, bet nevienam politiķu sasaukumam nav bijis drosmes pieņemt atbildīgo lēmumu par šīs sistēmas ieviešanu. Igaunijā tā darbojas jau desmit gadus! Tad grāvmalās nemētātos PET pudeles. Mums labāk pieļauj, lai pudeles mētājas, nevis liek sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem ieviest jauno sistēmu, kas, tiesa, nebūs izmaksu ziņā lēta, tomēr mērķis būs sasniegts. Tā mēs līdz 2018.gadam, Latvijas simtgadei, tīrākās valsts statusu iegūtu daudz ātrāk, nekā ar vienreizēju Lielo talku katru gadu. Uzskatu, ka Alūksnes pilsētā arī trūkst atkritumu tvertņu gājēju celiņu malās, – arī tas ir iemesls, kādēļ daudz papīru, pudeļu nonāk uz ielas. . ◆
