Vasara ir laiks, kad daudziem cilvēkiem fotoalbums strauji kļūst pilnāks, jo dodas atpūsties, ceļojumos, pie jūras vai svin svētkus.
Vasara ir laiks, kad daudziem cilvēkiem fotoalbums strauji kļūst pilnāks, jo dodas atpūsties, ceļojumos, pie jūras vai svin svētkus. Lai iemūžinātu nozīmīgu brīdi, ir svarīgi izvēlēties piemērotu fotoaparātu un fotofilmu.
“Ja cilvēks nevēlas iegādāties jaunu fotoaparātu firmā, būtu labi, ja vismaz pirms tā iegādes viņš konsultētos ar speciālistiem, jo pēc pirkuma izdarīšana ir grūti ko labot. Labi organizēta reklāma ir lētajiem fotoaparātiem, bet labus aparātus var iegādāties tikai fotofirmā. Lētajiem fotoaparātiem bieži vien nav arī garantijas remonta un apkopes. To nodrošina tikai firmas “Canon” un “Olimpus”. Tā saucamās “muzikālās firmas”, piemēram “Sony”, “Panasonic”, mēdz izvairīties no iegādātās preces remonta pat garantijas laikā,” norāda individuālā uzņēmuma “Fotoservisa centrs” īpašnieks Jānis Podnieks.
Viņš atzīst, ka daudzi neievēro to, ka fotoaparātiem ir speciālas baterijas. “Nevar lietot lētās baterijas, kas mēdz iztecēt un bojāt tehniku. Ir cilvēki, kam patīk baterijas pašiem uzlādēt ar akumulatoru lādētājiem. To darīt nedrīkst, jo šāda rīcība var sabojāt fotoaparātu,” saka J.Podnieks.
Skopais maksā divreiz
Viņš priecājas, ka pircēji sāk atcerēties latviešu parunu, ka skopais maksā divreiz. “Cilvēki ir pārliecinājušies, ka par lētu naudu iegādāta prece nav kvalitatīva. Daudzi domā, ka ar agrāko laiku fotoaparātiem, piemēram, “Zenit”, var iegūt tikai melnbaltu fotogrāfiju, bet tā nav. Ar šiem fotoaparātiem var uzņemt daudzreiz labākas fotogrāfijas nekā ar “ziepju traukiem”. Lai iegādātos fotoaparātu, kam ir stikla optika un nav plastmasas mehānika, ir jārēķinās ar 35 latiem. Bet jāuzsver, ka labu fotoaparātu var iegādāties arī par 25 līdz 30 latiem, tikai tiem ir novecojis dizains. Ja klients vēlas patiesi labu fotoaparātu, ir jārēķinās ar apmēram 80 latiem,” stāsta J.Podnieks.
“Cilvēkiem ir jāsaprot, ka no lēti iegādātas filmiņas nevar nokopēt labas fotogrāfijas. Ja balts krekls apmierina kā zils, tad tā var darīt. Ārzemnieki ir izvēlējušies tiešu kontaktu ar fotofirmu, kur iegādāties preces, attīstīt fotofilmas, gūt konsultācijas un veikt citus fotopakalpojumus, jo tā ir kvalitātes un drošības garantija,” apgalvo J.Podnieks.
Jābūt sadarbībai ar klientu
Viņš uzsver, ka Latvijā vēl var saņemt somu fotofirmas “Ifi” pakalpojumus, bet nu jau klienti esot sapratuši, ka tā ir slēptā muļķošana. “Acu apmānam ir uzrakstīts, ka fotogrāfijas kopēšana maksā sešus santīmus, bet filmas attīstīšana – 1,99 latus. Bet, lai iegūtu šīs firmas gatavotās fotofilmas, vēl ir jāapmaksā pasta izdevumi. Rezultātā “Ifi” fotopakalpojumi ir dārgāki nekā Latvijā. Cilvēki, kam svarīgs ir savs budžets, no negatīva izvēlas labākos kadrus un tikai no tiem pasūta izgatavot fotogrāfijas. Katrs var izvēlēties – saņemt lētas un sliktas kvalitātes fotogrāfijas vai arī kvalitatīvas un labas par pieņemamu cenu,” tā J.Podnieks.
“Jāatzīst, ka bieži vien veikalā cilvēki apstulbst no plaša fotofilmu klāsta un nezina, ko izvēlēties. Bet klientam ir jāļauj kopā ar firmas darbiniekiem analizēt, ar kuru filmiņu viņam izdodas vislabākās fotogrāfijas. Ja vienam patīk “Kodak” vai “Agfa” siltie toņi, tad otram “Fuji” augstās kvalitātes filmiņas. Te jāpiemin, ka dārgākajām fotofilmiņām ir lielāka kļūdas pielaide – plus/mīnus divas diafragmas, bet lētākajām – plus/mīnus viena diafragma. Saulē var fotografēt arī ar lētām filmiņām, bet tās nedrīkst iegādāties tirgū vai nezināmās vietās, jo bieži gadās tā, ka firmas iepakojumā ielikta nezināmas izcelsmes fotofilma,” pamāca J.Podnieks.
Ir jāfotografē vēsturei
Mūsdienās populāri kļūst digitālie fotoaparāti. J.Podnieks komentē, ka tos izvēlas laikrakstu redakcijas, jo ar digitālu fotoaparātu var ātrāk iegūt labu attēlu fotogrāfijas. “Fotografēt ar šo aparātu un gatavot bildes nav izdevīgi, jo digitālais fotoaparāts maksā vairākus simtus latu un arī tā fotogrāfiju kopēšana ir daudz dārgāka nekā parastajiem – apmēram 50 santīmu par vienu foto. Turklāt digitālā fotoaparāta kalpošanas laiks ir īss – nedaudz ilgāk par gadu,” klāsta J. Podnieks.
Viņš atzīst, ka daudzi klienti labprāt izvēlas melnbaltas fotogrāfijas. “Tā ir fotogrāfija, kurā var redzēt cilvēka būtību, jo krāsainajā tā ir tikai krāsa. Melnbaltajās fotogrāfijās ārzemnieki fotografē vēsturei. Skumji, ka bieži vien cilvēki neapzinās, ka vēstures fotogrāfija nav kārtējā iedzeršanas ballīte, bet gan nozīmīgi notikumi – kāzas, kristības, izlaidums vai dzimšanas diena. Sabiedrībā valda uzskats, ka bēres fotografēt nav labi. Bet senču albumumos tās ir atrodamas, jo bēres vienmēr ir bijis sadzīvisks notikums. Tas ir brīdis, ko nevar atkārtot, tādēļ ir svarīgi aicināt labu fotogrāfu. Šīs nav fotogrāfijas, ko gribas bieži pārlūkot, tādēļ tās daudzi glabā speciālā albumā,” saka J.Podnieks.
