Pavadot veco gadu un pārmetot tiltu uz jauno, aicinājām vairākus laikabiedrus pastāstīt – kāds viņiem profesionālajā un privātajā jomā bijis 2025. gads. Paldies katram, kurš atrada laiku sarunai! Lai šie stāsti jūs iedvesmo!
Zināšanas iegulda savā novadā
Ļoti rosīgs šis gads bijis ilzenietei Elīnai Pētersonei – viņa ir Alūksnes novada pašvaldības domes deputāte, kura domē darbu sāka pēc šī gada pašvaldību vēlēšanām. Līdztekus ir arī biedrības “Ilzenes attīstībai” valdes priekšsēdētāja, taču viņas pamatdarbs ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības atbalsta departamenta direktores vietnieces amatā. Elīna iemieso daudzpusību – te viņa kopā ar ilzeniešiem sēj redīsus savam saimes galdam, te jau spiež balošanas pogas pašvaldības deputātes krēslā, bet te – rosās ministrijā.
Vairāk, nekā iecerēts
Atskatoties uz šo gadu, Elīna vērtē, ka tas kopumā bijis ļoti labs un piepildīts. Atnesis jaunas iespējas, pozitīvas pārmaiņas un skaidrākus mērķus.
Nonākot Alūksnes novada pašvaldības domes deputātu sastāvā, viņai sākotnēji bijis neliels uztraukums, taču tas ātri mazinājies. “Man ir prieks, ka zināšanas, ko esmu ieguvusi studējot, kā arī strādājot pirms tam Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā un šobrīd Ekonomikas ministrijā, varu pielietot, strādājot par deputāti. Prieks, ka Alūksnes novadā piesaistīti vairāki Eiropas Savienības struktūrfondu projekti. Manā ieskatā šis finansējums ir jāizmanto pēc iespējas vairāk, jo nevaram paredzēt, vai tāds būs pieejams arī nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā,” saka deputāte.
Svarīgi ieklausīties
E. Pētersone uzskata, ka nākamajā gadā noteikti jāstiprina Alūksnes slimnīca. “Intensīvi jāpiesaista speciālisti. Tāpat nākamajā gadā pašvaldībai vairāk ir jāstrādā, lai nodrošinātu skaidrāku komunikāciju ar iedzīvotājiem,” uzskata deputāte. Viņas izpratnē laba komunikācija ar iedzīvotājiem ir viens no pašvaldības svarīgākajiem uzdevumiem ikdienas darbā.
Ilzenieši var visu
Teju katru nedēļas nogali Elīna pavada, kā saka viņa pati, savā mīļajā Ilzenē, Čonkās. “Šogad organizējām talku mājas jumta nomaiņai – iesaistījās gan vietējie, gan radi un draugi no tālienes. Tāpat, kā mājai nepieciešams stiprs jumts, arī cilvēkiem vajadzīgs drošs pamats dzīvē – ģimene, kopiena un savstarpēja uzticēšanās,” saka ilzeniete un uzsver, ka ilzenieši ir varena kopiena – spēcīga un aktīva. Biedrībā “Ilzenes attīstībai” sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu šogad īstenots arī projekts, nodrošinot Ilzenes pagasta iedzīvotājiem dārzeņu sēklas, stādus un dārza inventāru, Izaudzēto ražu biedrība dalīja arī ar sociālās aprūpes centra “Alūksne” iemītniekiem.
Ilzenē aktīvi darbojas amatiermākslas kolektīvs “Ilzenes ziņģētāji”, kurā aktīvi piedalās arī E. Pētersone.
Elīna uzskata, ka ilzenieši var visu – dziedāt, spēlēt teātri, dejot ballēs, makšķerēt, braukt ar velosipēdu, orientēties, piedalīties prāta spēlēs, izaudzēt lauku labumus, pat braukt ar ātrumlaivu un vēl, un vēl. “2025. gads ir sniedzis motivāciju turpināt virzīties uz priekšu,” optimistiski saka viņa.
“Dzīve ir skaista!”
Pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš Liepnā atvērts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs “Liepna”, tā vadītāja ir alūksniete Loreta Jargane. Izaicinājumu šajā darbā netrūkst, bet Loretas enerģija un dzīvesprieks iedvesmo. Vienlaikus viņa šogad metās jaunā piedzīvojumā – startēja Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās. Vēlme būt aktīvam un arvien iesaistīties jaunos izaicinājumos ir viņas otrais “es”.
Aktīva darbā, aktīva arī brīvajā laikā – pastaigas, pārgājieni un atpūta dabā ir viņas ikdienas vaļasprieks, aizrauj arī tautiskās dejas. Loretas dzīves moto ir: “La vie est belle” (*no franču val.) – “Dzīve ir skaista!” Tas jūtams arī viņas pārdomās par aizejošo, 2025., gadu.
L. Jargane uzskata, ka aizvadītais gads ir bijis “kā krāsains piedzīvojumu ceļš – izaicinājumiem bagāts, brīžiem nogurdinošs, bet vienlaikus neticami jaudīgs. Tas prasīja drosmi, pacietību un spēju nepadoties, tomēr katrs pārvarētais šķērslis deva jaunu enerģiju un pārliecību par saviem spēkiem.” Viņa stāsta, ka šogad nācies daudz mācīties, augt un stiprināties, reizēm izkāpjot no komforta zonas, bet tieši ar to arī radies lielākais “uzrāviens” turpmākajai dzīvei un jaunām iecerēm.
“Tas bija arī čakls gads – piepildīts ar darbu, kustību un neatlaidību. Dienas skrēja, idejas dzima, un darbi veidojās par pamatu nākamajiem soļiem. Īpašu vērtību šim gadam piešķīra cilvēki – kolosāli, iedvesmojoši, atbalstoši.,” saka viņa.
Loretai ir sajūta, ka, aizverot šī gada durvis, sirdī paliek pateicība par pieredzēto un sajūta, ka sabiedrība ir kļuvusi stiprāka, drosmīgāka un gatavāka mesties pretī jauniem izaicinājumiem.
“Lai nākamais gads dāvā stipru veselību, dzīves prieku un neizsīkstošu darba sparu!
Lai netrūkst drosmes mesties avantūrās, pieņemt izaicinājumus un izdzīvot katru dienu ar dzirksti acīs visa nākamā gada garumā!” vēl Loreta Jargane.
Plāno sasniegt izvirzītos mērķus
Viens no gaidītākajiem gada nogales notikumiem bija – kurš gan būs Alūksnes slimnīcas jaunais vadītājs, kad iestādes ilggadējā vadītāja Maruta Kauliņa devās pelnītā atpūtā. Tieši pirms šī laikraksta numura iznākšanas mēs to uzzinājām. Ar jaunā gada 1. janvāri SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāks Anita Žukova.
Alūksniete jau pirms tam strādāja SIA “Alūksnes slimnīca” un kopš 2022. gada augusta ieņēma vadītāja vietnieces amatu attīstības un projektu vadības jautājumos. Viņa kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatam izvēlēta no deviņiem kandidātiem, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam uz minēto amatu. “Paldies par izrādīto uzticību man, no sirds centīšos un darīšu visu, lai Alūksnes slimnīca ir vieta, kur katrs pacients ir uzklausīts, aprūpēts un izārstēts,” pēc iecelšanas amatā sacīja A. Žukova.
No jaunā, 2026., gada jaunā vadītāja sagaida sevis izvirzīto mērķu sasniegšanu gan profesionālajā jomā, gan Alūksnes slimnīcas attīstības veicināšanā. “Tā ir digitalizācijas procesa attīstība, operāciju zāles modernizācija, lai turpinātu nodrošināt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai,” ieskicē jaunā vadītāja.
Jautāta, kāds viņai bijis 2025. gads, jaunā vadītāja atzīst, ka Alūksnes slimnīcas darbībā tas bijis intensīvs, iezīmējies ar augstu noslodzi un būtiskiem izaicinājumiem. “Esam centušies uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti un pieejamību Alūksnes un tuvāko novadu iedzīvotājiem – iepirkta jauna digitāla rentgena iekārta, veloergometrs, ultrasonogrāfs, kā arī citas medicīniskās iekārtas,” stāsta viņa.
Anita atzīst, ka arī pašai personīgi 2025. gads ir bijis dinamisku pārmaiņu un izaugsmes laiks. Tas sniedzis iespēju pilnveidot esošās prasmes, apgūt jaunas zināšanas un motivējis pieņemt lielus izaicinājumus.
“Mājās nevar sēdēt”
Annas pagasta pensionāre Milda Egle ir rosīgāka par dažu labu jaunieti – vienmēr piedalās dažādos pasākumos, darbojas Alūksnes politiski represēto klubā “Sarma”, Annas pagasta pensionāru padomē. Šogad Alūksnes Kultūras centra desmit gadu jubilejā viņa saņēma pateicību no Kultūras centra par atbalstu un sadarbību kultūras procesos 2025. gadā.
Kā atzīst M. Egle, pagastā ir aktīvi pensionāri, tas – pateicoties pensionāru padomes priekšsēdētājai Inesei Skudrai un Alūksnes novada Kultūras centra kultūras darba speciālistei Elitai Jansonei. “Labprāt iesaistos viņu organizētajos pasākumos. Mājās nevar sēdēt. Visu mūžu esmu bijusi aktīva. Man ir gan spēks, gan vēlēšanās būt starp cilvēkiem,” stāsta seniore.
Iespēja paplašināt redzesloku
2025. gads Mildas kundzei bijis daudziem skaistiem notikumiem bagāts. “Ļoti emocionāls pasākums Annas tautas namā bija Valsts svētkos. Katru gadu kopā ar pagasta senioriem braucam ekskursijā – šogad devāmies uz Skrīveriem,” spilgtākos aizejošā gada notikumus atceras seniore. Šādi ļauj paplašināt redzesloku. “Bijām Rīgas pilī Latvijas Valsts prezidenta rezidencē, apmeklējām Saeimu. Apdomājot, kā aizritējis gads, saprotu – skaistu mirkļu ir patiesi daudz!” viņa priecājas.
Lielākā bagātība – ģimene
Turklāt Annas seniori prot paši sev sagādāt pārsteigumus, ja tādus nesaņem citur. 15. decembra rīta pārsteigumu Mildas kundze atcerēsies vēl ilgi – zvans pie durvīm un saņemta saldumu paciņa no Annas pagasta pensionāru padomes. “Tas patiesi bija negaidīti. Redz, cik gan maz vajag, lai cilvēku iepriecinātu,” viņa ir pateicīga.
Vislielākais dzīves prieks M. Eglei ir abas meitas, pieci mazbērni un trīs mazmazbērni – kā pati saka, tā arī ir lielākā bagātība. “Vienmēr kopā svinam jubilejas, braucu ciemos pie saviem mīļajiem, prieks redzēt un samīļot mazmazbērniņus. Lai viņiem visiem laba un stipra veselība, lai daudz mīlestības citam pret citu,” saviem mīļajiem vēl M. Egle.
Vairāk darīt, mazāk rūkt
Jauno gadu Mildas kundze sagaida ar cerībām par mieru. “Tas ir pats galvenais – mierīgas debesis. Jāsaprot, ka mums taču nekā netrūkst, – mēs esam laimes zemē! Skumji, ka mēs kā sabiedrība esam ļoti sašķelti saistībā ar karu Ukrainā. Kā var neatbalstīt ukraiņu tautu? Iedzīvotājiem vajadzētu mazāk rūkt,” viņa saka ar pārliecību. M. Egle jaunajā gadā iedzīvotājiem novēl būt pieticīgākiem un iecietīgākiem. “Būsim cilvēkcienīgāki savā starpā, palīdzēsim cits citam. Lai mums visiem laba veselība un dzīvotprieks! Saku paldies 2025. gadam – esmu uzlabojusi savu veselību! Iesaku arī citiem rūpīgāk sekot līdzi savai veselībai – sevi nedrīkst atstāt novārtā,” vēl M. Egle.
Gads, kas virza uz priekšu
Šis gads nesis īpašus mirkļus arī Alūksnes jaunietei, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas absolventei Martai Airei. Ceremonijā “Alūksnes novada Jauniešu Gada balva” viņa saņēma balvu nominācijā “Gada jaunietis skolā 2024./2025.”.
Šogad jaunietes dzīvē sācies jauns posms – viņa uzsākusi studijas Rīgas Stradiņa universitātē Sabiedrisko attiecību kursā, līdz ar to lielākais 2025. gada izaicinājums ir ierastās vides maiņa.
Mainīgs un dinamisks
“Esmu pateicīga, ka jauniešus novērtē, – viņu darbu, enerģiju, idejas. Mums apkārt ir ļoti daudz tādu, kuri dara, tāpēc īpašs prieks, ka tiku pamanīta. Ceru, arī pārējo darbs vienmēr būs novērtēts. Mums visiem ikdienā vairāk vajadzētu teikt “paldies”,” saka jauniete, kura, dzīvojot Alūksnē, piedalījusies vairākos pasākumos, prezentācijās, kā arī aktīvi darbojusies skolēnu pašpārvaldē.
2025. gadā skolā paveikts ļoti daudz. “Piemēram, Žetonu vakara organizēšana, kopā ar skolēnu pašpārvaldi devāmies uz “Pīlādžiem” iepriecināt seniorus, vairojām dāvināšanas prieku. Svarīgi, lai dzīve skolā neaprobežojas tikai ar mācību vielas apgūšanu,” stāsta M. Aire.
Šis gads jaunietei bijis mainīgs un dinamisks. “Eksāmeni, ceļojumi, izlaidums, kopābūšana ar tuvākajiem, ar draugiem, jauns dzīves sākums. Man bija pirmie dziesmu svētki – neaizmirstama pieredze. Spilgtā atmiņā ir brauciens uz Eiropas Parlamentu, kas bija jauks piedzīvojums,” stāsta alūksniete. Kā būtiskāko viņa uzsver ģimenes un draugu klātbūtni. “Tā man ir vislielākā vērtība, paldies viņiem par to. Bez līdzcilvēkiem es nebūtu tāda, kāda esmu. Lai ikvienam blakus ir cilvēki, kuri dzen uz priekšu, neļauj apstāties, liek noticēt saviem spēkiem!” viņa vēl.
Būt cilvēcīgākiem un jaukākiem
“Domāju, ka jaunajā gadā piedzīvošu ko nebijušu. Vienlaikus ir svarīgi pavadīt laiku kopā ar pašiem tuvākajiem. Ceru veiksmīgi pabeigt pirmo mācību gadu, uzsākt nākamo. Ļaušos tam, kas notiks, vairāk teikšu “jā” dzīves piedāvājumiem,” plāno jaunā studente.
Katru jauno gadu viņa sagaida kopā ar ģimeni – ir taču teiciens “kā jauno gadu sagaidīsi, tā pavadīsi”. “Mums ģimenē ir tā – lai arī kur kāds no mums atrodas līdz pulksten 24.00, iestājoties nākamajam gadam, esam visi kopā. Šajā gadā saku paldies visiem, kuri bija kopā ar mani kādā no dzīves posmiem. Tiem, kuri deva man pieredzi un atbalstu,” viņa stāsta. M. Aire novēl visiem ļauties procesam – tas ir svarīgāks nekā rezultāts. “Lai mums visiem izdodas iegūt jaunas pieredzes. Būsim cilvēcīgāki, jaukāki. Mīlēsim to, ko darām, un viss izdosies!” saka jauniete
Ar sirdsbalsi kultūras darbā
Ir cilvēki, kuri, neskatoties uz rosīgo ikdienu, pagūst ļoti daudz, vienlaikus šajā darba dunā nezaudē prieku par darāmo. Viena no viņiem ir Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa. Šī gada izskaņā viņa papildus tiešajiem pienākumiem uzņēmusies Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” vadītājas pienākumu izpildītājas darbu. Paralēli darbam iesaistās arī amatiermākslā, darbojoties divos teātra kolektīvos.
Tautas mantojuma spēks
Ar Ates muzeju Jolanta dažādos apstākļos saistīta jau sen. “Muzejs vienmēr radījis pozitīvu, latvisku noskaņu, kur sajūt mūsu nācijas pamatu – latvietību. Šī brīža globalizācijas un multikulturālās pasaules laikmetā ir būtiski saglabāt mūsu tautas mantojumu, jo tā ir mūsu identitāte, mūsu tautas kods,” viņa uzsver.
Jauna pieredze
Šogad jauna pieredze bija dalība Latvijas Radio 1 raidījumā “Starpbrīdis”, tiešraidē stāstot par Alūksnes 105. gadskārtas aktivitātēm Alūksnes novada muzejā un pilsētā. “Pirmo reizi piedalījos plašākā publiskā diskusijā kā dalībniece. To organizēja Vidzemes reģionālais arhīvs, pulcējot atmiņas institūciju dalībniekus Cēsīs uz sarunu “LAMPAS gaismā”. Šogad bija arī iespēja piedalīties politiski represēto Baltijas alianses konferencē Tallinā, kurā lasīju referātu,” gada notikumus atminas J. Baldiņa. Viņas roka pielikta, izdodot arī Alūksnes novada politiski represēto grāmatu “Sarmai 35”. “Viens no spēka avotiem ir ģimene, atbalstoši un uzticami draugi un sirsnīgi, saprotoši līdzcilvēki. Skumji bija zaudēt vienu no tiem – represēto kluba “Sarma” vadītāju Dzidru Maziku,” viņa stāsta.
Katram jādara savs darbs
J. Baldiņa šogad startēja arī pašvaldību vēlēšanās un atzīst –
savu izvirzīto mērķi vēlēšanās sasniedza, bija patīkami pārsteigta par savu iegūto balsu skaitu. “Tas nozīmē, ka ir daļa novada cilvēku, kuri saskata manā darbībā noteiktas kompetences un plusus. Esmu izvērtējusi šo procesu un izdarījusi secinājumus – katram jādara savs darbs. Politiķis ir profesionāla darbība, ja mēs runājam par stratēģisku, pārdomātu un veiksmīgu politisko darbību. Uzskatu, ka tas jādara cilvēkiem ar zināšanām un pieredzi,” atzīst J. Baldiņa.
Jaunā gada tradīcija
Vecgada vakarā Jolanta ar bērniem cep pīrāgus, ieliekot tajos dažādus vēlējumus, pareģojumus jaunajam gadam. “Jaunajā gadā ļoti gaidu, kad pirmais piezvanīs tētis, brālis vai brālēns.1. janvārī pirmie ciemā iet vīrieši – tas uz laimi. Kopš mazotnes vienmēr gaidīju, kad jaunajā gadā pirmais atnāks Mārtiņonkulis. Viņš nesa konfektes, un līdzi nāca lielā laimes sajūta,” par ģimenes tradīcijām stāsta Jolanta. “Svarīgi stiprināt gribasspēku un neatlaidību, iet uz izvirzīto mērķi, drosmīgi paplašināt iespēju un zināšanu robežas. Vienlaikus nekas nevar būt pārāks par cilvēcību. Lai ko mēs iecerētu, lai kāds būtu mērķis, saglabāsim cilvēcību, toleranci, inteliģenci,” novēl J. Baldiņa. 2026. gadā viņa aicina atvēlēt laiku dvēseliskām lietām. “Neatraidiet tos, kuri tiecas pēc jūsu atbalsta, klātbūtnes, padoma, mācieties sadzirdēt, ieraudzīt un sajust!” vēl Jolanta Baldiņa.
Aivita Lizdika, Laura Felša
