Šī nedēļa bija jauka un vasarīgi karsta, bet ko varam gaidīt no pārējās vasaras? Plānojot vasaras atvaļinājumu, svētkus vai vienkārši brīvdienas, gribas taču zināt, kāds laiks ir gaidāms, tādēļ cītīgi klausāmies laika ziņas un ielūkojamies interneta mājaslapās, kas vēstī par gaidāmo laiku. Taču laiku var vērot un arī prognozēt cilvēks pats, sekojot līdzi zīmēm dabā. Tā rīkojas arī Vilis Bukšs no bijušā Balvu rajona, tagadējā Viļakas novada, kas ar saviem laika vērojumiem ir kļuvis pazīstams jau visā Latvijā.
V.Bukšam šogad paliks 55 gadi. Viņš ir dzimis bijušā Balvu rajona Susāju pagasta Meirovas ciemā. V.Bukšs ir cilvēks ar ļoti daudzpusīgām interesēm – strādājis ne tikai savā specialitātē lauksaimniecībā, bet arī sporta un kultūras dzīvē. Šobrīd viņš strādā par informācijas speciālistu Viļakas novada bibliotēkā. Atmodas laikā V.Bukšs sācis gleznot. Ir tapušas apmēram 100 gleznas, kuras bijušas izstādēs dažādās vietās, arī Stāmerienā. Viņš arī raksta filozofiskas pārdomas un dzeju. V.Bukšs darbojas dramatiskajā kolektīvā, interesējas par Austrumu filozofiju, nodarbojas ar jogu un, protams, daudz laika pavada dabā, vērojot putnus un laiku. Viņam patīk doties pārgājienos un braukt arī ar velosipēdu. Viņu var saukt par īstu dabas bērnu. “Daba ir mana elpa un asinis, tās ritmos es dzīvoju un sirdspukstos aizmiegu,” “Alūksnes Ziņām” saka V.Bukšs.
– Kad jūs pievērsāties laika vērošanai?
– Tas bija tālā bērnībā, pirms gadiem piecdesmit. Man toreiz bija 5 gadi, kad kādā rudens dienas rītā aizsalušā ūdens peļķē ieraudzīju no debesīm nokritušu mēnesi… Šo svarīgo ziņu steidzos paziņot vecmāmuļai un, kopā ar viņu atgriezies pie plančkas, aizelsies rādīju un stāstīju, ka no debesīm noripojis mēness un nebūs, naktīs kas spīd. Beigās izrādījās, ka peļķē zem ledus bija izveidojies gaisa burbulis, apaļš kā pilnmēness, bet pats mēness, starp mākoņiem peldēdams, tikai garšīgi nosmējās uz visu zināt alkstošo puiku. Tā aizsākās mani vērojumi, bet vecmāmuļa manus “atklājumus” paskaidroja ar tēlainiem ticējumiem.
– Pēc kā jūs vadāties laika vērošanā?
– Kopš 1975.gada savus novērojumus arī pierakstu. Nopietnāk dabas un laika vērojumus sāku veikt 1979.gadā, kad atgriezos no obligātā dienesta kara flotē. Tur, dienesta laikā, militārajā delfinārijā Krimas dienvidos, man bija lemts būt kopā ar delfīniem, kurus izmantoja militāriem mērķiem. Šo saprātīgo radību acīs, elpā un skaņās es saklausīju vēstījumu, kuru vēl līdz šim brīdim cenšos iztulkot, bet nevaru. Jūtu, ka tas ir stāsts par Dabu, par to, ka visiem mums vienas asinis. Tā, atbildes meklēdams, es turpinu vērot, pierakstīt un pārdomāt. Kopš rakstīšanas sākumiem jau sakrājušās 24 dažādas kladītes un burtnīcas.
– Vai laika vērojumi vienmēr piepildās?
– Laika un dabas vērojumos galvenais sataustīt virzienus un pulsu, kā elpo Daba, kāds tās ritms. Ir zīmes, kas gandrīz vienmēr piepildās, bet ir arī tādas, kas pēc būtības pretrunīgas un pieļauj dažādus izskaidrojumus. Mūsu paaudze daudz zaudējusi, ka nav pilnvērtīgi turpinājusi senču dzīvesziņas izkopšanu un attīstību. Šobrīd mēs tikai uzlasām tās druskas, kas laika gaitā izsijātas pār deviņiem novadiņiem.
– Vai daba tomēr nesagādā arī pārsteigumus?
– Daba vienmēr sagādā pārsteigumus un viltībiņas. Bet tā tam jābūt, jo esmu tikai cilvēks un Daba ir tas apvārsnis, kas Dullo Dauku aicināt aicina.
– Pie jums droši vien bieži vēršas cilvēki. Kad viņus visvairāk interesē gaidāmais laiks?
– Protams, cilvēkus tas interesē. Ne tikai tāpēc, lai pēc atbilstošiem laika apstākļiem izplānotu savus darbus, pasākumus un citas norises, bet arī tīri personīgi, lai labi justos un meklētu tuvību ar dabu. Par laiku visvairāk interesējas pirms lieliem svētkiem (Jāņi, Ziemassvētki, Lieldienas) un tāpat arī par ziemu un vasaru kopumā.
– Šī vasara ir ļoti interesanta laika apstākļu ziņā – te milzīgs karstums, te atkal auksts un lietains. Vai to varēja paredzēt, piemēram, jau ziemas beigās?
– Vasaras aprises jau iezīmē vēji laikā no Ziemassvētkiem līdz Zvaigznes dienai (6.janvāris). Arī nozīmīgās dienas februārī (Svecaine, Vecā Svecaine) un martā (Jevdokija, Bindus) parāda vasaras iespējamo attīstību. Tāpat arī zīmes dabā – dziļais sniegs, sals februārī, atkušņi janvārī ir norādījumi par nākamo vasaru.
– Mēs ikviens jau esam iegaumējis – kad sāk ziedēt ievas, kļūst aukstāks vai arī Jāņu dienā noteikti līs. Vai tie ir tikai mīti vai tomēr patiesības?
– Te liels grauds patiesības. Pavasaris ir mainīgs pēc dabas un būtības, bet nereti strauji mainīgs. Vienā dienā vasarīgs siltums, otrā – jau rudenīgi, pat ziemīgi auksts. Šīs straujās temperatūras maiņas arī var izraisīt ievu ziedēšanas laika mītus, kad siltuma vilnis ievām liek ziedēt, bet pēkšņais arktiskais aukstums ievu ziedēšanas laikā liek ģērbties kažokā. Tāpat arī Jāņos. Mūsu apstākļos lietus Jāņos ir tradicionāls, lai gan pēc vērojumu statistikas nemaz tas Līgovakars un Jāņu nakts tik slapji neizskatās.
– Laika zīmes un vērojumi ļoti interesē arī cilvēkus, kas cītīgi strādā dārza darbus. Jūsuprāt, kuri šogad būs lielāki ieguvēji ražas ziņā, tie, kuri sastādīja dārzus agrāk vai vēlāk?
– Man šopavasar ūdenī iemērktais pīlādža vasaraudzis, trīsreiz pārbaudot, gandrīz vienmēr sliecās uz to, ka īstā būs vidējā sēja. Tas ir, laiks no Staņislava (8.maijs) līdz Urbānam (25.maijs). Protams, vietējie apstākļi daudz kur bija labvēlīgi arī agrajai sējai, un domāju, ka lieli zaudētāji viņi nebūs. Vēlā sēja var izrādīties ne tik laba. Šeit no savas pieredzes gribu atgādināt, lai dārzā viss kuplotu un būtu laba raža, jābūt pieciem noteikumiem – dīgtspējīgai sēklai, siltumam, mitrumam, mēslojumam un dārzkopja mīlestībai!
– Lai arī esat dabas bērns, jūs saista arī modernās tehnoloģijas – pašam ir sava mājaslapa, rakstāt internetā savus novērojumus.
– Manuprāt, mūsu esības būtība ir līdzsvarot Dabas pirmatnējo mežonīgo skaistumu ar Cilvēka dievišķā saprāta atbildību. Ja mūsdienu informācijas tehnoloģijas un virtuālā telpa kalpo šim līdzsvaram – tad mēs ejam pareizo ceļu. Ja vienā vai otrā gadījumā šis līdzsvars tiek izjaukts, tad mēs ejam katastrofu ceļu. Pats es, it kā gar bezdibeņa malu iedams, cenšos noturēties šai trauslajā līdzsvara taciņā un, ja kādam vēl varu palīdzēt, tad jūtu, ka jāiet tālāk.
– Ko mēs varam sagaidīt no jūnija un šīs vasaras?
– Sekojot vēju virzieniem nozīmīgajās dienās starp Ziemassvētkiem un Zvaigznes dienu, tāpat arī martā un aprīlī, jūnija pirmā puse lielākoties paies dienvidu vēju zīmē. Līdz ar to pārsvarā būs vasarīgs laiks ar saulainām un siltām dienām. Iespējams arī īslaicīgs lietus un pērkona negaisi. Mēneša otrajā pusē nokrišņu būs vairāk, bet kopumā mēreni silts. Pastiprināsies rietumu, ziemeļu puses vēji. Mēneša beigās atkal varētu kļūt siltāks un saulaināks. Laikā ap Jāņiem biežāk līs, bet būs silts. Pērkona negaisu laikā būs arī krusa un brāzmaini vēji. Līdz ar mēness fāžu maiņu Līgodienā, Jāņu vakars un nakts daudzviet var paiet bez lietus. Toties odu būs daudz, bet, ja daudz odu, jābūt labai ogu ražai.
Jūlijā līdz mēneša vidum varētu būt dienas ar stipriem nokrišņiem. Kopumā silts un mitrs. Jūlija otrā puse – lielākā daļa saulaina, bieži karsta, ar neretām pērkona lietusgāzēm. Augusts kopumā varētu būt mēreni silts, ar biežiem īslaicīgiem nokrišņiem. Galvenokārt valdīs rietumu, ziemeļrietumu vēji. Augusta pirmajā pusē vēl būs sausas un karstas dienas, bet mēneša otrajā pusē – vasarīgi vēss un mitrs.
