Pirms kāda laika lielu popularitāti piedzīvoja “Sorosa fonda – Latvija” iniciatīva “Pārmaiņu iespēja skolām”, kurā piedalīties bija aicinātas mazās lauku skoliņas. Tā lielākā vērtība bija atskārsme, ka skola var pastāvēt arī pie maza…Līdzīga cīņa par pastāvēšanu, domājot alternatīvus risinājumus, šobrīd uzsākta pilsētas skolās. Lai gan par skolēnu skaita trūkumu tās sūdzēties pagaidām nevar, nākotnes prognozes nav iepriecinošas – skolēnu paliek arvien mazāk, tāpēc jau laikus jāsāk meklēt iespējas, kā izdzīvot skarbajā konkurencē par finansējumu. Dažādu apstākļu sakritības rezultātā pirmās uz pārmaiņu sliekšņa nonākušas Alūksnes vidusskola un Alūksnes vakara (maiņu) un neklātienes vidusskola. Iespējams, jau nākamajā mācību gadā tās kļūs par vienu izglītības iestādi, taču atšķirībā no iepriekš minētā projekta prieku minētās pārmaiņas nenes.
Iepazīstoties ar plānotās reorganizācijas pamatojumu, man šāds solis likās tikai loģisks. No otras puses, aizdomājos par vakarskolas audzēkņu un pedagogu sajūtām – zaudēt iegūto, pretī nesaņemot kaut ko labāku, nevienam nebūtu patīkami. Diemžēl izskatās, ka par pārmaiņām agrāk vai vēlāk nāksies domāt arī citām skolām, ja vien tās savas durvis nevēlēsies aizvērt uz visiem laikiem. Līdz ar to savā ziņā vakarskolu var uzskatīt par ieguvēju.
Lai gan tā pagaidām ir vienīgā, kas gatavojas būtiskām pārmaiņām, ir labāk, ja tās tiek īstenotas, kamēr vēl ir izvēles iespējas. Nu atliek cerēt, ka šīs pārmaiņas sevi attaisnos un ar laiku ieguvums kļūs acīm redzams.
