Veicot tā saukto nodokļu amnestiju Latvijā, jāuzmanās, lai netiktu veicināts nihilisms pret nodokļu maksāšanu, tā uzskata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.
Viņa arī norāda, ka ir rūpīgi jāizvērtē nodokļu celšanas iespējamās sekas nākamgad.
– Cik lielā mērā šobrīd iekasēto nodokļu apjoms atbilst savulaik prognozētajam?
– Nodokļu ieņēmumu plāns pašreizējā brīdī ir ne tikai izpildīts, bet pat pārpildīts. Runājot par konkrētiem nodokļu veidiem, šā gada pirmajos 10 mēnešos attiecībā uz UIN gada plāns ir pārpildīts, un to pašu var teikt arī par PVN. Labi veicas arī ar dabas resursu nodokli, kā arī akcīzes nodokli alum un mazajām akcīzes precēm. Nekādus brīnumus nesagaidu arī laikā līdz šā gada beigām un domāju, ka arī gadu mijā būs iekasēto nodokļu pārpalikums aptuveni 50 līdz 60 miljonu latu apmērā.
– Šobrīd tiek spriests, ka nākamā gada valsts budžetu ir nepieciešams konsolidēt 350 līdz 400 miljonu latu apmērā. Vai jūsu minētie darba rezultāti nozīmē, ka šī konsolidācija būs jāveic aptuveni par 50 miljoniem latu mazākā apmērā?
– No vienas puses, tam var piekrist. No otras puses, jāskatās, kādas būs makroekonomiskās prognozes nākamajam gadam, un atbilstoši tām arī jāplāno ienākumi. Protams, uz nodokļu rēķina lielu ienākumu pieaugumu prognozēt nevar, jo diez vai finanšu rādītāji uzņēmumiem būs labāki nekā šogad. Plānojot budžetu, ļoti uzmanīgi ir jāanalizē, kāda ir situācija ar nodokļu parādiem, jo arī tam ir sava ietekme.
– Kuri ir tie nodokļi, uz kuru rēķina nākamgad valsts ienākumi var palielināties?
– Protams, tas ir UIN un PVN. Tāpat var rēķināties, ka būs lielāki ienākumi no akcīzes nodokļa alum un kafijai. Alus un kafija mums vienmēr ir bijuši tradicionāli un pat nacionāli dzērieni.
– Ar kuru nodokļu iekasēšanu VID sokas visproblemātiskāk?
– Viens no problemātiskākajiem nodokļiem ir akcīzes nodoklis cigaretēm. Jāteic gan, ka cigarešu kontrabandas apjoms ir liels ne tikai Latvijā. Pērn Eiropas Komisija veica pētījumu par kontrabandas apjomu Baltijas valstīs un Polijā. Rezultātā tika konstatēts, ka gan Latvijā, gan Lietuvā, gan arī Igaunijā un Polijā nelegālo cigarešu apgrozījums veido ap 35 procentiem. Diemžēl tās ir tikai sekas. Cēlonis tam ir lielā cigarešu cenu atšķirība, salīdzinot situāciju Baltijas valstīs un Polijā ar Baltkrieviju un Krieviju. Latvijā cigaretes maksā apmēram 2,5 eiro par vienu paciņu, Krievijā un Baltkrievijā šīs cenas ir zem viena eiro. Līdz ar to šāda kontrabanda ir izdevīgs bizness. Plus vēl pašreizējā ekonomiskā situācija veicina ar to nodarboties.
– Sanāk, ka nav lielas jēgas apkarot nelegālo cigarešu tirdzniecību Latvijas iekšienē, kamēr ir caurās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju?
– Jā! Tā pati ārējās robežas problēma ir arī lietuviešiem, igauņiem un poļiem. Ņemot vērā, ka šīs cenu atšķirības ir milzīgas, nebūtu slikti veicināt, lai mūsu Krievijas un Baltkrievijas kolēģi, domājot par savas tautas veselību, paceltu akcīzes nodokli tabakai līdz Latvijas līmenim. Domāju, ka pārrunas šajā jomā notiek.
– Pirms gada lielas diskusijas izraisīja valdībā un Saeimā pieņemtais lēmums par tā sauktā dienesta auto nodokļa ieviešanu. Cik lielā mērā attaisnojusies šā nodokļa ieviešana?
– Paši politiķi ir atzinuši, ka tas nebija veiksmīgākais risinājums. Iecere, ka šādā veidā varētu iekasēt 38 miljonus latu, nav attaisnojusies – šobrīd runa ir vien par četriem miljoniem latu, ieskaitot sociālās iemaksas un IIN maksājumus. Taču, ņemot vērā, ka citu nodokļu veidā ir vērojams būtisks iekasētās naudas pārpalikums, tas kompensē iztrūkumu no šā dienesta auto nodokļa. Jāņem vērā, ka arī turpmāk šā nodokļa veidā mēs lielas summas nesagaidīsim. Mēs labi zinām, ka nodokļu maksātāji mēģina optimizēt savas saistības pret budžetu. Nav noslēpums, ka savulaik bija ļoti izdevīgi nopirkt sev automašīnu uz firmas vārda. Savukārt tagad, kad tas vairs nav izdevīgi, liela daļa šādu nodokļu maksātāju ir pārreģistrējuši savus auto uz fizisko personu vārda. Tādējādi nedomāju, ka mēs varētu cerēt uz lieliem ienākumiem tieši no šā nodokļa.
– Cik liela ir tā parādu summa, ko VID līdz šim nav izdevies iekasēt?
– Masu saziņas līdzekļos palaikam varam lasīt, ka nodokļu parādi valstī ir apmēram 700 miljoniem latu. Taču jāsaprot, ka šie parādi ir veidojušies kopš brīža, kad Latvija atguva savu neatkarību, tātad – 20 gadu garumā. Tie nav parādi, kas būtu izveidojušies pagājušajā vai aizpagājušajā gadā. Protams, parādu apjomi palielinās. Uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, viņi ir parādā cits citam, kā arī valstij. Šāda situācija ir ne tikai Latvijā – šajā jomā neesam unikāla valsts. Diemžēl parādi pieaug visā pasaulē. Tāpēc visas nodokļu administrācijas ES veido programmas, kā palīdzēt grūtībās nonākušiem nodokļu maksātājiem. Arī mūsu likumdevējs par to ir domājis, un mums ir dotas iespējas pagarināt samaksas termiņu, ko arī veiksmīgi darām. Daļa no tiem uzņēmumiem, kam to ļāvām darīt, jau ir nokārtojuši savas saistības, bet daļa to diemžēl nebija spējīgi izdarīt, un te jau ir runa par bankrota procedūrām. Jāpiebilst, ka, pagarinot samaksas termiņu, netiek rēķināta kavējuma nauda.
– Cik lielu daļu no jūsu minētajiem 700 miljoniem latu no nodokļu nemaksātājiem tā arī nav izredžu piedzīt?
– Protams, ir piedzenamie un nepiedzenamie nodokļu parādi. Piedzenamie parādi veido aptuveni 40 līdz 50 procentus no kopējās summas. Pārējā summa gaida savu kārtu norakstīšanai. Mēs gan norakstām parādu tikai tad, ja ir pabeigta uzņēmuma bankrota procedūra, kas parasti ir diezgan ilgstoši. Šogad vien ir norakstīti parādi aptuveni 100 miljonu latu apmērā.
– Pēdējā laikā arvien vairāk tiek diskutēts par nokavējuma naudas nepiedzīšanu apmaiņā pret apņemšanos samaksāt nodokļu parāda pamatsummu. Kādu redzat situāciju šajā jomā?
– Šāda veida nodokļu amnestija pirmām kārtām ir politisks lēmums. Cik man zināms, Finanšu ministrija ir sagatavojusi koncepciju šajā sakarā, taču jāatzīst, ka ne viss tajā iekļautais mani apmierina. Jāatzīst, ka nereti grūtībās nonākušam uzņēmumam nav naudas arī tam, lai nomaksātu nodokļu parāda pamatsummu. Jābūt arī kaut kādai sapratnei par to, cik mums ir tādi nodokļu maksātāji, kuri visu ir maksājuši godīgi, aizņēmušies naudu, lai nokārtotu gan pamatsummas, gan arī soda naudas maksājumu. Vai tad viņi ir muļķīgāki par tiem, kam mēs tagad esam gatavi šo sodu norakstīt?! Ir jāraugās, lai nodokļu amnestija neveicinātu nihilismu pret nodokļu maksāšanu. Svarīgi, lai neveidojas uzskats – nemaksāšu, cik vien ilgi gribēšu, jo soda naudu man vienalga norakstīs… Brīdī, kad izskanēja paziņojums par nodokļu amnestijas iespējamību, radās zināma ažiotāža – VID darbinieki trīs dienas to vien darīja, kā sēdējā pie telefona un atbildēja uz uzņēmēju jautājumiem, kuri gribēja noskaidrot, vai viņi ir amnestējamo sarakstā… Tad arī tika jautāts, kāpēc vispār kaut kas jāmaksā, ja tāpat tūlīt būs amnestija. Kā redzams, šajā jomā viss ir ļoti rūpīgi jāizanalizē, jāizsver.
– Vai tiešām pastāv šāds amnestējamo uzņēmumu saraksts?
– Nē! Jāteic gan – ja mums būtu dots uzdevums izveidot sarakstu ar visiem nodokļu parādniekiem, tas aizņemtu tikai drukāšanas laiku, jo mūsu sistēmā viss parādās.
– Un tomēr – kādiem, jūsuprāt, jābūt galvenajiem kritērijiem, atbilstoši kuriem varētu izšķirties, vajag vai nevajag konkrētajam uzņēmumam piešķirt tā saukto nodokļu amnestiju?
– Ir jāskatās, kāda ir bijusi nodokļu maksātāja vēsture. Ja viņš visu laiku ir bijis godīgs, maksājis nodokļus, bet tagad nonācis finansiālās grūtībās, tad šādu amnestijas iespēju varētu pieļaut. Svarīgi, lai nodokļu maksātājs arī līdz šim būtu mēģinājis darīt visu iespējamo lietas labā – tad viņam var nākt pretī. Savukārt tiem, kas gadiem ilgi nav neko gribējuši pat dzirdēt par sadarbību ar nodokļu administrāciju, manuprāt, nevajadzētu dot jebkādas atlaides.
– Uzņēmēji nereti ir apgalvojuši, ka gadījumā, ja valstī tiktu iekasēti visi nodokļi, tos vairs nebūtu vajadzības palielināt. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
– Tam varētu piekrist. Ideālā sabiedrībā cilvēki pilnībā maksā nodokļus, bet administrācija tikai uzskaita gan objektus, gan subjektus. Un visi ir priecīgi. Diemžēl šāda sabiedrība nepastāv nekur, nevienā pasaules valstī. Runājot par to, cik lielā mērā mēs esam labāki vai sliktāki par citiem, man vienmēr gribas pastāstīt par Zviedriju, kas vienmēr uzsver, ka tai esot labākā nodokļu administrācija pasaulē. Tajā pašā laikā tā sauktā nodokļu plaisa – starpība starp aprēķināto un samaksāto nodokļu jomā – Zviedrijā ir 10 procentu no visiem iekasētajiem nodokļiem. Mums šī plaisa ir aptuveno trīs procenti no IKP.
– Vai, ceļot nodokļu slogu uz PVN rēķina nākamgad, jūsuprāt, valdība var rēķināties ar papildu ienākumiem valsts budžetā?
– PVN maksā patērētājs. Un, protams, PVN celšana gribot vai negribot patērētāju ierobežos. Šobrīd mums patēriņu vajadzētu veicināt. Ir ļoti uzmanīgi jāraugās, vai ir vērts celt PVN. Un, ja ir vērts, tad – cik lielā apmērā un kādām preču grupām. Šeit viss ir jārēķina.
