Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka Alūksnes un Apes novados vēlētāju aktivitāte ir bijusi apmēram tāda pati kā pirms četriem gadiem, vēlot 9.Saeimu. Toreizējā Alūksnes rajona vēlētāju aktivitāte bija 59,73 procenti. Tagad Alūksnes novadā tā bijusi pat zemāka – 58,08 procenti, bet Apes novadā augstāka – 61,31 procents.
Vēlētāji vērtē katru
Alūksnes novada septiņi deputātu kandidāti bija četros sarakstos 10.Saeimas vēlēšanām Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Vēlētāji, aktīvi vērtējot ar plusiem un svītrojot, apliecinājuši, ka kārtas numuram sarakstā nav būtiskas nozīmes. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc par Saeimas deputātu nav kļuvis ne Jānis Nīkrencis, kurš “Saskaņas centra” sarakstā bija iekļauts ar 5.numuru, ne Ainars Melders, kurš “Visu Latvijai/TB/LNNK” bija ar 10.numuru, ne arī Vadims Savkovs (“Saskaņas centrs”), Artūrs Hercogs (“Vienotība), Aivars Fomins un Laimonis Sīpols “Par labu Latviju” no tālākajām vietām nav spējuši pacelties sarakstā tik augstu, lai iekļūtu Saeimā. “Priecē, ka man ir bijis negaidīti liels Alūksnes vēlētāju atbalsts, liekot plusus. Bet sarūgtina, ka ir arī daudz svītrojumu. Nav īsti saprotams, kāpēc tā,” vērtē A.Hercogs. Neveiksme viņu nekavēs gatavoties nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Ilga Ozoliņa sarakstā “Atbildība – sociāldemokrātiska partiju apvienība” ir guvusi vēlētāju atbalstu, taču šī saraksta deputātu kandidāti nepārsniedza piecu procentu barjeru.” No desmitās vietas pacēlos uz trešo vietu. Tik augstu neviens cits nav ticis, lai gan par mums maz balsoja,” secina I.Ozoliņa. Salīdzinoši zemu ir “kritis” J.Nīkrencis. “Tautai nevar pretoties. Ja vēlētāji uzskata, ka “Vienotība” ir pietiekami laba un tās “griezieni” ir atbalstāmi, tad tāda ir viņu izvēle. Taču kopumā “Saskaņas centrs” salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām ir ļoti labi startējis Alūksnes novadā. Olimpiādē arī ne vienmēr uzreiz uzvar,” saka J.Nīkrencis. Viņš atzīst, ka var cerēt uz mazāku atbalstītāju skaitu nekā, piemēram, Jūrmalā vai citās lielās pašvaldībās. “Ja kāds atteiksies no Saeimas deputāta mandāta, arī tad J.Nīkrenics tur neiekļūs,” secina V.Savkovs. Viņš ir pakāpies uz augšu sarakstā, tāpēc ir apmierināts ar savu startu.
“Saskaņas centrs” jāņem valdībā
“Ja mums ir otra lielākā frakcija Saeimā, tad uzvarētājai – “Vienotībai” – vajadzētu ņemt vērā vēlētāju izteikto gribu,” norāda V.Savkovs. Arī J.Nīkrencis ir pārliecināts, ka partijai ir jābūt valdībā. “Tā ir Valda Dombrovska izšķiršanās. Viņam jau vēlēšanu naktī ieteica neatkārtot Aigara Kalvīša kļūdu, lai pēc gada valdība nebūtu jāatstāj kā Tautas partijai. Manuprāt, abām partiju apvienībām vajadzētu vienoties savā starpā. Diemžēl pašā “Vienotībā” nav vienprātības,” spriež J.Nīkrencis.
I.Ozoliņa uzskata, ka “Saskaņas centra” pārstāvjiem vajadzētu dot iespēju sevi parādīt valdības darbā. “Ja nevienu amatu viņiem nedos, tad nu gan var būt “ziepes”. Šīs partijas biedri ir agresīvi, tāpēc var radīt nepatikšanas, esot opozīcijā,” pieļauj I.Ozoliņa. Viņa uzsver, ka valdības veidošanā ir vajadzīga diplomātija, kāda piemīt sievietei. “Vīrieši netiks galā, jo nevar rīkoties kategoriski un atstāt “Saskaņas centru” opozīcijā. Tā programmā ir labas lietas, tāpēc, lai parāda, kā tās prot īstenot,” skaidro I.Ozoliņa. A.Melders atbalsta domu, ka būtu jāvērtē iespējas iekļaut “Saskaņas centru” valdībā. “Nav vērts šķelt Latvijas iedzīvotājus. Ir atsevišķas lietas, kas nav pieņemamas šīs partijas nostādnēs, bet par tām ir jāvienojas sarunās. Tas nenozīmē, ka nevarētu sadarboties, bet tas ir jāpieņem visiem,” atzīst A.Melders. A.Hercogs ir pretējās domās. Viņa pārliecība – valdība jāveido līdzšinējām koalīcijas partijām. “Es būtu ļoti sarūgtināts, ja “Saskaņas centru” ņemtu valdībā. Vēlētāji deva uzticības mandātu esošajai koalīcijai, kura iepriekš bija mazākuma, bet tagad ir pārvērtusies par vairākuma valdību,” uzsver A.Hercogs.
Nožēlo, ka nebūs alūksniešu
Aivars Fomins atzīst, ka nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt sliktāk. “Reitingi jau iepriekš liecināja, ka uz lieliem panākumiem nevar cerēt. Tāpēc tagad nav iemesla teikt, ka noticis kaut kas negaidīts. Man vairāk ir žēl, ka no mūsu novada neviens netika Saeimā. Turklāt daudzi balsoja par sarakstiem, kuros nav mūsu cilvēku. Turpretim no Balvu novada ir ievēlēti deputāti Saeimā, bet mūsu cilvēki acīmredzot par to nepadomāja,” vērtē A.Fomins. Viņš atzīst, ka liels ieguvums visam novadam būtu, ja kaut viens tiktu Saeimā. A.Fomins nesaprot, kāpēc tik daudz plusu ir salikts Ingmāram Līdakam. “Kāds ir un kāds būs šī deputāta ieguldījums mūsu novadā? Par to katram vēlētājam vajadzētu padomāt,” aicina A.Fomins.
Kāpēc Ainara Meldera vārds ir tik daudz svītrots? “Svītrot var dažādu iemeslu dēļ. Viens negrib, ka kāds tiek Saeimā, bet otrs varbūt negrib, ka aiziet no novada pašvaldības. Man ir grūti spriest, kāpēc. Tiesa, iespējams, ka man kaut kas ir jāuzlabo savā darbībā. Tas ir stimuls uz kaut ko tiekties, tāpēc ir ļoti labi, ka tieku vērtēts,” spriež A.Melders. Viņš norāda, ka arī citiem alūksniešiem ir daudz kas jāizvērtē, jo viņam tomēr ir arī daudz plusu – 1300. A.Melders secina, ka “Saskaņas centra” vēlētāji nenovērtēja to, ka J.Nīkrencim ir visas iespējas iekļūt Saeimā. “Ja no 1000 vēlētājiem katrs būtu pielicis krustiņu viņa vārdam, tad Saeimā būtu viens pārstāvis no Alūksnes,” skaidro A.Melders. Par sevi viņš secina, ka labi vien ir, ka netika ievēlēts Saeimā, jo novadā ir daudz darāmā.
