Izsludinās ārkārtējo situāciju un liegs pakalpojumus nevakcinētajiem

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, līdztekus būtiski samazinot pret Covid-19 nepotētajiem iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu apjomu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc KVP sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas mērķis ir daudz straujāk palielināt vakcinācijas aptveri, to panākot ar daudz bargākiem ierobežojumiem nevakcinētajiem. Pastiprināta tiks arī drošības pasākumu kontrole.

Premjers pauda, ka Latvija ir ļoti smagā situācijā – ir pārāk liels nevakcinēto cilvēku skaits, kas savukārt ļoti skar veselības aprūpes sistēmu – slimnīcās strauji aug Covid-19 pacientu pieplūdums, kas ierobežo slimnīcu spēju pilnībā sniegt pakalpojumus.

“Valstī pusotru gadu esam cīnījušies ar Covid-19, bet šī cīņa nebūs galā, kamēr vakcinācijas aptvere riska grupās nesasniegs 90%, bet sabiedrībā kopumā tā nebūs virs 75%. Vēl ir gana tāls ceļš ejams,” secinājis politiķis.

KVP vienojās, ka visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19. Kariņš skaidroja, ka ministrijas strādā pie vadlīnijām, kā darba devējiem privātajā sektorā rīkoties saistībā ar darbinieku vakcinēšanos. Ja līdz šim pienākums vakcinēties tika noteikts mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tad tagad KVP lēma, ka obligāti jāvakcinējas būs arī publiskajā sektorā strādājošajiem – gan valsts, gan pašvaldību sektorā.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus.

Mazumtirdzniecības jomā nevakcinētiem cilvēkiem būs pieejami tikai pašu nepieciešamāko preču veikali. Cilvēki ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu drīkstēs apmeklēt arī citas tirdzniecības vietas, kur tām jānodrošina apmeklētāju kontrole. Gan veikalos, gan tirgos apmeklētājiem un personālam pareizi jālieto sejas maskas. Vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas – piemēram, pasākumos “zaļajā” jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Vienlaikus KVP sēdē nolemts arī turpmāk aicināt visusm, kam tas iespējams – gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, strādāt attālināti. Tiem, kam jāstrādā klātienē, būs nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, vai atsevišķos gadījumos būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Klātienē vai attālināti strādājošos noteiktu darba devējs.

Paredzēts noteikt arī, ka cilvēki ar Covid-19 sertifikātu drīkst turpināt sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Sabiedriskajā ēdināšanā plānots saglabāt iespēju cilvēkiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ieturēt maltīti klātienē ar darba laika ierobežojumu. Ēdienu varēs izsniegt līdzņemšanai gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem.

Publiskos pasākumos paredzēts ļaut piedalīties tikai vakcinētiem vai Covid-19 vīrusu pārslimojušiem cilvēkiem, tomēr jārēķinās, ka arī tajos tiks pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Savukārt skolas arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas turpinās darbu klātiene, skolēniem tajās lietojot sejas aizsargmaskas. Vienlaikus būtiski tiks samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms, informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).

Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi, sacīja ministre.

Tāpat būtiski tiks samazināts interešu izglītības apjoms, kas nozīmē, ka skolēni varēs individuāli darboties interešu pulciņos tikai savas skolas telpās. Interešu izglītības nodarbības ārpus skolas telpās netiks organizētas.

Sporta stundas arī turpmāk skolās varēs notikt gan zālē, gan ārā. Tāpat arī sporta pulciņos savā skolā skolēni varēs darboties. Savukārt sporta nodarbības ārpus savas izglītības iestādes, piemēram, sporta skolās, nodarbības varēs notikt ārtelpās, un valdība noteiks skolēnu skaitu grupā. Sporta skolu telpās nodarbības varēs notikt tikai individuāli. Gaidāmajā valdības sēdē tiks lemts par nosacījumiem peldētapmācības nodarbībām bērniem līdz 11 gadiem. Savukārt fitnesa zāles varēs darboties “zaļajā režīmā”, skaidroja Muižniece.

Ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju, norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA). Kultūras pasākumi drīkstēs noritēt “zaļajā” režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes. Tāpat nāksies iedarbināt atbalsta mehānismus tajās situācijās, kad pasākumos biļetes izpārdotas, pārsniedzot minēto 60% kapacitātes robežu.

Latvijā jau pērn, sākoties pandēmijai, bija noteikta ārkārtējā situācija, turklāt, situācijai pasliktinoties pagājušā gada rudenī un ziemā, ārkārtējā situācija izsludināta atkārtoti. Šī ir jau trešā reize, kad Latvijā Covid-19 izplatības dēļ tiks izsludināta ārkārtējā situācija.

Ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.